Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo locekli uz divu gadu termiņu.
Intervijā ar Latvijas vēstnieci ANO Sanitu Pavļutu-Deslandes lasiet, kādēļ Latvijai bija svarīgi izmantot šo iespēju, lai iegūtu tiesības lemt par miera un drošības jautājumiem kopā ar piecām pasaules lielvarām; vai un kādas ir Latvijas intereses daudzpusējā diplomātijā, kā arī vai Latvija pati vienmēr ievēro starptautiskās tiesības.
Arī ANO kopumā sagaida lielas pārmaiņas – šogad notiek ANO ģenerālsekretāra atlases un ievēlēšanas procedūra, kura, ļoti iespējams, noslēgsies ar pirmās sievietes ievēlēšanu šajā amatā. Neizbēgami to pavada runas par mūžīgajām problēmām, ar ko saskaras pati ANO, – lielvarām, Otrā pasaules kara uzvarētājām, piešķirtās veto tiesības tiek izmantotas nevis tam, lai pasaule beidzot iegūtu universālu un taisnīgu pārvaldes formu, bet gan lai turpinātu cīņu par varu un ietekmi – gluži kā Vīnes kongresa dienās. Retāk dzirdam par tiem daudzpusējās diplomātijas sasniegumiem, kas strādā, piemēram, ar sociālo progresu un sabiedrības veselības aizsardzību, pateicoties Starptautiskajai darba organizācijai un Pasaules veselības organizācijai, kuras arī ietilpst ANO sistēmā.
Jautājot, kādēļ un vai ANO ir svarīga Latvijai, jāatceras, ka Latvijas valsts pastāvēšana nav iedomājama bez starptautisko tiesību ievērošanas. Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība ir priekšnosacījums Latvijas valstiskumam un nepārtrauktībai. Mazām valstīm starptautisko tiesību ievērošana ir daļa no valsts drošības. Tāds ir arī Latvijas ārlietu dienesta uzdevums – stiprināt Latvijas drošību un valstiskumu – Latvijas balss ANO DP ir veids, kā to sasniegt.
Iepazīstiniet lasītāju ar sevi – kā jūs kļuvāt par Latvijas Republikas vēstnieci un pastāvīgo pārstāvi ANO Ņujorkā, cik daudz šajā amatā ir nepieciešamas juridiskās zināšanas un cik daudz tā ir diplomātija?
Mēs visi esam karjeras diplomāti, kas nozīmē, ka sākam karjeru relatīvi jaunos gados un virzāmies pa karjeras trepīti uz augšu – tādēļ to sauc par ārlietu dienestu. Ikviens vēstnieks aug pakāpeniski, jo pieredzi, zināšanu bagāžu un visu to, kas jāzina vēstniekam, nemāca nevienā augstskolā. Studējot var iegūt teorētiskas zināšanas, tomēr diplomātija ļoti lielā mērā balstās uz praksi un pieredzi. Mēs arī mācāmies no saviem un citu valstu kolēģiem. Ceļi uz diplomātiju var būt dažādi. Visbiežāk iegūta ir juridiskā izglītība vai izglītība starptautiskajās attiecībās, tomēr gan Latvijas ārlietu sistēmā, gan citu Eiropas valstu sistēmās iegūtā izglītība var būt atšķirīga, un diplomāta darbā noderēs jebkura, jo mums vienmēr ir jāskaidro gan Latvijas vēsture, gan starptautiskās attiecības, gan ekonomiskie aspekti, gan diasporas un konsulārie jautājumi. Diplomāta darbs ir aizraujošs ar to, ka mēs nepārtraukti mācāmies. Turklāt ik pēc pāris gadiem diplomāts nomaina gan darba lauku, gan arī vidi, jo rotācijas ir neatņemams ārlietu dienesta elements.
Kā minēju, nav obligāti jābūt juristam, lai strādātu par diplomātu. Arī es neesmu juriste. Juridiskās zināšanas noteikti palīdz, taču ar tām vien nepietiek. Arī pašlaik mūsu komandā ANO Ņujorkā ir gan tiesību eksperti un kolēģi ar juridisko izglītību, gan eksperti ar padziļinātām zināšanām par vēsturi, drošību, komunikāciju u.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes