ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

Maksātnespējas kontroles dienesta transformācija
Baiba Lielkalne
Tieslietu ministrijas Komerctiesību departamenta direktore 

Maksātnespējas kontroles dienesta pirmsākumi meklējami 2002. gadā, kad tika izveidota valsts aģentūra “Maksātnespējas administrācija”. Tās izveides mērķis bija nodrošināt likumīgu, efektīvu un pārskatāmu maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesu norisi, kā arī aizsargāt kreditoru kopuma intereses parādnieka maksātnespējas gadījumā. Vēlāk minētā valsts aģentūra tika pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi un 2018. gadā ieguva nosaukumu “Maksātnespējas kontroles dienests”. Savukārt līdz ar nesenajiem grozījumiem normatīvajā regulējumā Maksātnespējas kontroles dienestu ir skārušas būtiskas pārmaiņas, piedzīvojot vēl vienu transformāciju – iestāde ir likvidēta, bet tās funkcijas ir pārdalītas. Šajā rakstā sniegts ieskats dienesta līdzšinējās funkcijās un to jaunajā sadalījumā.

Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas līdz iestādes likvidācijai

Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas iedalāmas trīs galvenajās grupās: ar maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administratori) amata darbību saistītās darbības, uzraudzība un finanšu līdzekļu administrēšana un izmaksa.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie ...
AUTORU KATALOGS