ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

Maksātnespējas likuma grozījumi institucionālo pārmaiņu kontekstā
Mg. iur.
Matīss Vaits
Tieslietu ministrijas Komerctiesību departamenta vecākais jurists 

2026. gada 11. jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Maksātnespējas likumā1 (turpmāk – MNL), kas izstrādāti, lai saskaņotu MNL regulējumu ar Ministru kabineta rīkojumu par Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju un tā funkciju nodošanu Tieslietu ministrijai un Tiesu administrācijai.2 Grozījumi ir stājušies spēkā 2026. gada 1. oktobrī, kad abas iestādes pārņēma Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijas.

Līdzās maksātnespējas jomas institucionālajai reformai ar grozījumiem paplašināta maksātnespējas procesa administratoru (turpmāk – administratori) profesionālās pašpārvaldes loma un pārskatīta administratoru eksaminācijas un kvalifikācijas pilnveides kārtība. Izmaiņas skar arī administratoru un tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošo personu (turpmāk – uzraugošās personas) disciplinārlietu kārtību. Savukārt, ievērojot Satversmes tiesas atziņas, pārskatīti arī administratoriem un uzraugošajām personām noteiktie amata ieņemšanas ierobežojumi.

Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu institucionālo pārmaiņu pamatojumā un pieņemtajos grozījumos, skaidrojot valsts pārvaldes iestāžu un administratoru profesionālās pašpārvaldes turpmāko kompetenci, kā arī izmaiņu nozīmi administratoru un uzraugošo personu darbībā.

1. Institūciju kompetences pārdale Maksātnespējas likumā

Saistībā ar Maksātnespējas kontroles dienesta likvidāciju MNL noteikti Tieslietu ministrijas un Tiesu administrācijas uzdevumi un to izpildei nepieciešamās tiesības.3 Abu iestāžu kompetence nodalīta atbilstoši funkcijām, kuras tās pārņem no 2026. gada 1. oktobra.4

Administratoru darbības uzraudzību turpmāk veiks Tieslietu ministrija, kas likumā noteiktajos gadījumos un apmērā uzraudzīs arī uzraugošo personu darbību. Ministrija izskatīs tās kompetencei piekritīgās sūdzības par šo personu rīcību un veiks administratīvā pārkāpuma procesu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos. Savukārt lēmumus par administratora iecelšanu amatā, atbrīvošanu, atcelšanu un atstādināšanu no amata, kā arī amata darbības apturēšanu turpmāk pieņems tieslietu ministrs, pārņemot Maksātnespējas kontroles dienesta direktora līdzšinējo kompetenci.

SAISTĪTIE RESURSI
— likumi.lv —
Maksātnespējas likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie ...
AUTORU KATALOGS