2026. gada 11. martā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2026/697 par sadarbību starp izpildiestādēm, kas nodrošina Direktīvas (ES) 2019/633 prasību izpildi negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē1 (turpmāk – Regula 2026/697). 2026. gada 31. martā tā stājās spēkā, un tās piemērošana tiks uzsākta no 2027. gada 10. septembra. Jaunais regulējums stiprina dalībvalstu iestāžu spēju efektīvi sadarboties pārrobežu gadījumos, tādējādi uzlabojot piegādātāju aizsardzību un veicinot godīgu konkurenci visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES).
Šī raksta mērķis ir aktualizēt iepriekš publiskoto informāciju par negodīgu tirdzniecības praksi2 pēc Direktīvas 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē3 (turpmāk – Direktīva 2019/633) stāšanās spēkā, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu pārkāpumiem un starptautiskās sadarbības mehānismiem. Rakstā tiks aplūkoti pārrobežu sadarbības aspekti negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzībā, piemērojamās tiesības un jurisdikcijas atšķirības.
Izpildiestāžu pilnvaras un loma
Direktīvā 2019/633 ir noteikts pienākums dalībvalstīm norīkot vienu vai vairākas iestādes, kas valsts līmenī uzrauga un kontrolē Direktīvas 2019/633 3. pantā paredzēto aizliegumu izpildi (turpmāk – izpildiestāde). Konkurences padome (turpmāk – KP) ir noteikta kā izpildiestāde, kas uzrauga un kontrolē Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma4 (turpmāk – NTPAL) izpildi Latvijā, kurā pārņemti Direktīvas 2019/633 noteikumi. Savukārt citās ES dalībvalstīs šo funkciju veic viena vai vairākas izpildiestādes.5 Piemēram, Baltijas valstīs ir izvēlēti atšķirīgi Direktīvas 2019/633 īstenošanas modeļi. Lietuvas nacionālajā tiesību aktā uzraudzības funkcijas ir sadalītas starp Lietuvas Konkurences padomi un Lauku uzņēmējdarbības un tirgu attīstības aģentūru,6 savukārt Igaunijā par nacionālā tiesību akta7 izpildes uzraudzību un kontroli atbild viena institūcija – Igaunijas Konkurences iestāde (Konkurentsiamet).
Direktīva 2019/633 noteica minimālās prasības attiecībā uz izpildiestāžu pilnvarām, resursiem un zināšanām, kas nepieciešamas to funkciju efektīvai īstenošanai. Tā noteica, ka dalībvalstīm ir jānodrošina izpildiestādēm pilnvaras uzsākt un veikt izmeklēšanu, pieprasīt un vākt informāciju, veikt nepieteiktas inspekcijas, pieņemt lēmumu par naudas sodu vai vienlīdz efektīvu sodu uzlikšanu, uzdot izbeigt negodīgu tirdzniecības praksi, kā arī regulāri publicēt savus lēmumus. Vienlaikus Direktīva 2019/633 paredzēja, ka dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva sadarbība starp izpildinstitūcijām un ar Eiropas Komisiju (turpmāk – EK), kā arī jāsniedz savstarpēja palīdzība izmeklēšanās, kurām ir pārrobežu raksturs.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes