ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

Negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzības stiprināšana Eiropas Savienībā un ārpus tās
Mg. oec., Mg. iur.
Svetlana Sitņikova
Konkurences padomes Tirgu uzraudzības un izpētes departamenta vecākā eksperte 

2026. gada 11. martā Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Regulu (ES) 2026/697 par sadarbību starp izpildiestādēm, kas nodrošina Direktīvas (ES) 2019/633 prasību izpildi negodīgas tirdzniecības prakses novēršanai starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē1 (turpmāk – Regula 2026/697). 2026. gada 31. martā tā stājās spēkā, un tās piemērošana tiks uzsākta no 2027. gada 10. septembra. Jaunais regulējums stiprina dalībvalstu iestāžu spēju efektīvi sadarboties pārrobežu gadījumos, tādējādi uzlabojot piegādātāju aizsardzību un veicinot godīgu konkurenci visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES).

Šī raksta mērķis ir aktualizēt iepriekš publiskoto informāciju par negodīgu tirdzniecības praksi2 pēc Direktīvas 2019/633 par negodīgu tirdzniecības praksi starpuzņēmumu attiecībās lauksaimniecības un pārtikas piegādes ķēdē3 (turpmāk – Direktīva 2019/633) stāšanās spēkā, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu pārkāpumiem un starptautiskās sadarbības mehānismiem. Rakstā tiks aplūkoti pārrobežu sadarbības aspekti negodīgas tirdzniecības prakses uzraudzībā, piemērojamās tiesības un jurisdikcijas atšķirības.

Izpildiestāžu pilnvaras un loma

Direktīvā 2019/633 ir noteikts pienākums da­lībvalstīm norīkot vienu vai vairākas iestādes, kas valsts līmenī uzrauga un kontrolē Direktīvas 2019/633 3. pantā paredzēto aizliegumu izpildi (turpmāk – izpildiestāde). Konkurences padome (turpmāk – KP) ir noteikta kā izpildiestāde, kas uzrauga un kontrolē Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma4 (turpmāk – NTPAL) izpildi Latvijā, kurā pārņemti Direktīvas 2019/633 noteikumi. Savukārt citās ES dalībvalstīs šo funkciju veic viena vai vairākas izpildie­stādes.5 Piemēram, Baltijas valstīs ir izvēlēti atšķirīgi Direktīvas 2019/633 īstenošanas modeļi. Lietuvas nacionālajā tiesību aktā uzraudzības funkcijas ir sadalītas starp Lietuvas Konkurences padomi un Lauku uzņēmējdarbības un tirgu attīstības aģentūru,6 savukārt Igaunijā par nacionālā tiesību akta7 izpildes uzraudzību un kontroli atbild viena institūcija – Igaunijas Konkurences iestāde (Konkurentsiamet).

Direktīva 2019/633 noteica minimālās prasības attiecībā uz izpildiestāžu pilnvarām, resursiem un zināšanām, kas nepieciešamas to funkciju efektīvai īstenošanai. Tā noteica, ka dalībvalstīm ir jānodrošina izpildiestādēm pilnvaras uzsākt un veikt izmeklēšanu, pieprasīt un vākt informāciju, veikt nepieteiktas inspekcijas, pieņemt lēmumu par naudas sodu vai vienlīdz efektīvu sodu uzlikšanu, uzdot izbeigt negodīgu tirdzniecības praksi, kā arī regulāri publicēt savus lēmumus. Vienlaikus Direktīva 2019/633 paredzēja, ka dalībvalstīm ir jānodrošina efektīva sadarbība starp izpildinstitūcijām un ar Eiropas Komisiju (turpmāk – EK), kā arī jāsniedz savstarpēja palīdzība izmeklēšanās, kurām ir pārrobežu raksturs.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie ...
AUTORU KATALOGS