Kopš Covid-19 krīzes ir pagājuši pieci gadi, taču tiesu prakses aktualitātes Senāta Administratīvo lietu departamentā tikai tagad ir sasniegušas daudzas lietas, kas saistītas ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) pieņemtajiem lēmumiem krīzes skartajiem uzņēmumiem granta veidā neizmaksāt vai nepilnīgi izmaksāt apgrozāmo līdzekļu plūsmas kompensācijas. Uzņēmējdarbības vidi vairākus gadus pēc Covid-19 būtiski skāra “iesaldētie” līdzekļi vai neizmaksātās kompensācijas, kas būtiski ietekmējušas uzņēmumu konkurētspēju, nodokļu maksātspēju un izaugsmi.
Šajā rakstā autores ilustrē problemātiku, ar ko saskaras daudzi VID klienti: grāmatvedības un juridiskās terminoloģijas lietošanas atšķirības un no tām izrietošo retorisko jautājumu – vai Latvijas uzņēmumu grāmatvedības termini, kas ir viennozīmīgi skaidri un izprotami biznesa un finanšu zinātnē, kļūst sekundāri, ja tos attiecina uz tiesību zinātni un normatīvajos aktos izmantoto terminoloģiju, kur tiesību piemērotāji ir juristi?
Rakstā analizēta Latvijas administratīvo tiesu un Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūras nozīme uzņēmējdarbību regulējošo normatīvo aktu pareizā piemērošanā, kas ar novēlošanos sniegusi taisnīgu risinājumu daudzos administratīvajos strīdos ar VID.
Apgrozījuma jēdziens un PVN deklarācijas dati
Ekonomikas un grāmatvedības jēdzienu aizgūšana normatīvajos aktos bez skaidras definīcijas rada būtiskas tiesiskās neskaidrības. Uzņēmēji savā darbībā pamatoti paļaujas uz normatīvajiem aktiem, kas regulē uzņēmējdarbību un grāmatvedību, kā arī uz tiesību normu konsekventu un paredzamu piemērošanu. Savukārt situācija, kurā izšķiroša nozīme tiek piešķirta iestādes iekšējai vai pat individuālai jēdzienu interpretācijai, apdraud tiesiskās paļāvības un tiesiskās noteiktības principu.
Problēmas aktualitāte praksē īpaši izpaudās saistībā ar jēdziena “apgrozījums” atšķirīgo interpretāciju 2020. gada 10. novembra Ministru kabineta noteikumos Nr. 676 “Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai”. Vairāku desmitu administratīvo lietu pamatā ir strīds par to, kādā nozīmē minētajā normatīvajā aktā lietots jēdziens “apgrozījums” un vai tas bez papildu interpretācijas ir pielīdzināms Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē noteiktajam rādītājam, proti, PVN deklarācijā norādītajai kopējai darījumu vērtībai (PVN deklarācijas 40. rinda).
Strīda būtība ir jautājums par to, vai atbalsta piešķiršanas nolūkā piemērojams grāmatvedības izpratnē lietotais apgrozījuma jēdziens vai arī nodokļu tiesību kontekstā definētais PVN rādītājs un kā šāda interpretācijas izvēle ietekmē uzņēmēju tiesības saņemt valsts atbalstu.
Kļūdaina vai nepietiekami pamatota jēdziena “apgrozījums” interpretācija radīja uzņēmumiem būtiskas nelabvēlīgas sekas, tostarp liedza piekļuvi valsts atbalsta instrumentiem, radīja pienākumu atmaksāt saņemto atbalstu, kā arī veicināja ilgstošus un resursu ietilpīgus tiesvedības procesus. Īpaši problemātiski tas bija krīzes apstākļos, kad valsts atbalsta mērķis ir nodrošināt uzņēmumu likviditāti, nevis radīt papildu administratīvo un juridisko slogu, vienlaikus ietekmējot konkurences vidi un radot nevienlīdzīgu konkurenci sakarā ar to, ka daļa uzņēmumu saņēma šo atbalstu, bet daļa nesaņēma.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes