ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

Par diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem un uzteikuma atsaukšanu
Mg. iur.
Konstantīns Vaivods
Senāta Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks 

Tiesību piemērotājiem var būt neskaidrība par to, vai juridiski ir pieļaujama situācija, kad vienās un tajās pašās darba tiesiskajās attiecībās ir divi darba līguma uzteikumi. Piemēram, vai darba devējam pēc pirmā darba līguma uzteikuma izsniegšanas darbiniekam laikā, kamēr uzteikuma termiņā darba tiesiskās attiecības vēl nav izbeigušās, ir tiesības izsniegt citu uzteikumu uz atšķirīga pamata no pirmā uzteikuma. Kā šādu situāciju juridiski pareizi kvalificēt? Vai tas būs pirmā uzteikuma atsaukums?

Praksē, lai arī reti, tomēr ir iespējamas situācijas, kad rodas nepieciešamība pēc diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem. Senāts šogad šādu gadījumu ir risinājis spriedumā lietā Nr. SKC‑53/2026,1 kura argumenti un atziņas izmantoti šajā rakstā.

Šī raksta mērķis ir vienotas tiesību normu piemērošanas un vienveidīgas tiesu prakses veicināšanas nolūkā sniegt skaidrojumu ar praktiskiem piemēriem: 1) par diviem patstāvīgiem darba līguma uzteikumiem un 2) par darba devēja uzteikuma atsaukšanu.

[1] Par diviem patstāvīgiem uzteikumiem

[1.1] Senāts vairākkārt norādījis uz tiesību doktrīnā atzīto, ka darba līguma uzteikums ir darbinieka vai darba devēja izdarīts gribas izteikums (vienpusējs tiesisks darījums), ar ko tiek izbeigtas darba tiesiskās attiecības, respektīvi, šim gribas izteikumam ir tiesisko seku nodibinošs jeb konstitutīvs spēks.2

Vienlaikus jāņem vērā, ka ne vienmēr ar uzteikumu darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas nekavējoties. Lai arī uzteikums kā darbinieka vai darba devēja vienpusējs gribas izteikums stājas spēkā uzreiz pēc tā izteikšanas otrai pusei, tas nenozīmē, ka ar tā spēkā stāšanos vienmēr izbeidzas darba tiesiskās attiecības. Proti, atkarībā no uzteikumā ietvertā pamatojuma darba tiesiskās attiecības izbeidzas vai nu uzreiz, vai arī tās turpinās Darba likuma 100. panta pirmajā daļā un 103. panta pirmās daļas 2., 3. un 4. punktā noteikto laika posmu.3

Tā, piemēram, Darba likuma 103. panta pirmās daļas 3. punktā noteikts viena mēneša uzteikuma termiņš (ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts garāks uzteikuma termiņš) attiecībā uz darba devēja uzteikumu sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu (skat. Darba likuma 101. panta pirmās daļas 9. punktu). Savukārt Darba likuma 103. panta pirmās daļas 2.

SAISTĪTIE RESURSI
— likumi.lv —
Darba likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie ...
AUTORU KATALOGS