ŽURNĀLS Tiesību prakses komentāri

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

Jautiva: akcionāru datu publiskums, pamattiesību robežas un tiesas juridiskā izvēle
Mg. iur.
Iveta Pazare
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante, zvērināta advokāte “Zvērināta advokāta S. Vārpiņa birojā“, praktikante Eiropas Savienības Tiesā (2024–2025) 

Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – Tiesa) 2026. gada 3. septembra spriedums lietā C-798/24, Jautiva,1 kas pieņemts pēc Satversmes tiesas lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu lietā par akciju sabiedrību akcionāru personas datu publiskošanu, no pirmā acu uzmetiena varētu šķist vēl viens spriedums pēdējos gados arvien plašākajā personas datu aizsardzības judikatūrā. Tomēr sprieduma nozīme ir plašāka. Tiesa ne vien precizē Direktīvas (ES) 2017/1132 tvērumu un turpina lietā Luxembourg Business Registers aizsākto pieeju personas datu publiskai pieejamībai, bet arī diezgan uzskatāmi parāda robežu starp sabiedriski noderīgu publiskumu un tā juridisko nepieciešamību. Savukārt šī robeža ļauj uzdot jau nedaudz citu jautājumu – cik plaša ir likumdevēja un arī tiesas juridiskās izvēles telpa situācijā, kad vairāki risinājumi var kalpot leģitīmam mērķim, bet atšķirīgi ierobežo pamattiesības?

Lietas nozīmi zināmā mērā apliecina arī tās dalībnieku loks. Rakstveida apsvērumus Tiesai iesniedza ne vien pieteikuma iesniedzēji un Latvijas valdība, bet arī Polijas, Somijas, Zviedrijas un Norvēģijas valdības, kā arī Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Lai arī no publiski pieejamās informācijas nav iespējams rekonstruēt lietas dalībnieku apsvērumu argumentāciju, tomēr šāds procesa dalībnieku loks uzsver šī jautājuma aktualitāti un nozīmīgumu.

1. Jautiva lietas galvenie fakti

Lietas pamatā ir 17 akciju sabiedrības mazākuma akcionāru konstitucionālās sūdzības Satversmes tiesā.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie ...
AUTORU KATALOGS