ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

Kas ir naida runa
Dr. iur.
Kristīne Dupate
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētā profesore 

1. Priekšvārds

Sabiedrībā tiek runāts gan par naida runas plašo izplatību, gan arī par “it kā” vārda brīvības ierobežošanu, līdz ar to šī raksta galvenais mērķis ir skaidrot, kas ir naida runa un kas ir pieļaujama vārda brīvības tiesību izmantošana. Tāpat rakstā tiks apskatīts jautājums par problēmām attiecībā uz naida runas identificēšanu un sodīšanu par to.

Rakstā ir sniegtas tikai dažas atsauces uz normatīvajiem aktiem nolūkā vairāk vietas atvēlēt jautājumam par naida runas identificēšanu. Izsmeļošs tiesiskais ietvars un tā analīze ir atrodama 2023. gadā publicētajā pētījumā “Naida noziegumi un naida runa. Starptautiskie standarti un Latvijas tiesiskais regulējums un prakse”,1 kā arī Vadlīnijās naida runas un naida noziegumu identificēšanai un izmeklēšanai.2 Rakstā kā piemēri tiks izmantoti tikai reāli notikumi un paustie viedokļi, t.sk. naida runa.

Bez asām priekšvēlēšanu laika diskusijām un gana radikālu viedokļu paušanas pēdējā laikā viens no apspriestākajiem notikumiem naida runas kontekstā ir Sabiles vīna svētku parādē demonstrētais, kā arī Latvijas jauno basketbolistu panākumi un nonākšana uzmanības centrā.

Par Sabiles vīna svētkiem vieni uzskata, ka “naidu var kurināt tikai tas, kuram šis naids ir”, tādēļ, ņemot vērā, ka Sabilē nav neviena Āfrikas vai Dienvidāzijas izcelsmes tumšādaina cilvēka, naidu kurināt nav iespējams. Lai gan šī grupa ir piedzīvojusi gan verdzību, gan aparteīdu (ar ko nedz Latvijai, nedz Sabilei nav nekāda sakara), tas nenozīmē, “ka kādu cilvēku grupu nedrīkst attēlot vien tādēļ, ka pret tiem savulaik nav labi izturējušies labi”.3 Savukārt citi: “Mēģinu izdomāt precīzāko formulējumu tam sveškaunam, kas rodas, skatoties Sabiles vīna svētku gājiena foto un video.”4

Par atsevišķiem Latvijas jaunajiem basketbolistiem pirms spīdošiem panākumiem dažs labs atļāvās rakstīt šādi: “Ne latvietis, ne nelatvietis. Bēdīgi, ka tādas sievietes kā šī zēna māte iznīcina latviešu tautu, taisōt bērnu ar sveštautieti. Ja čivauva sapārojas ar taksi, kas būs bērni?”5 Un vēl vairāk: “[mātes vārds un uzvārds] merkakis ir tavs berns.”6

Tiklīdz Latvijas U-16 basketbola izlase kļuva par Eiropas čempioniem dažs labs konservatīvais politiķis negribēja būt “nepopulārs”, tādēļ atzina: “Nesatrauc apstāklis, ka kāds no talantīgajiem jaunajiem basketbolistiem ir vien pa pusei latvietis. Ja ir latviešu asinis, jūt piederību tautai un sirds deg par Latviju, tad ir mūsējais.”7 Savukārt paziņa, kuram arī ir tumša ādas krāsa, savos komentāros norādīja, ka kādi gan būtu komentāri, ja jaunos basketbolistus spēlēs būtu piemeklējusi neveiksme…

 

2.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie ...
AUTORU KATALOGS