ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

Goda un cieņas aizsardzība internetā: Senāta un Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse
Dr. iur.
Reinis Markvarts
Augstākās tiesas Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieks 

Mūsdienās internets ir kļuvis par vienu no vārda brīvības īstenošanas pamatlīdzekļiem. Taču, ja šīs iespējas izmantotas pavirši vai negodprātīgi, internetā publiskota informācija var radīt kaitējumu, tostarp aizskart citu personu godu un cieņu jeb reputāciju.

Kā norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), internets atšķiras no drukātās preses, jo īpaši attiecībā uz iespējām uzglabāt un pārraidīt informāciju, un tā saturs īpaši apdraud citu personu tiesības un brīvības. Tāpēc noteikumi, kas reglamentē materiālu izplatīšanu internetā, ir jāpielāgo atbilstoši šīs tehnoloģijas īpašajām iezīmēm.1 Šajā rakstā sniegts ieskats dažos Senāta un ECT praksē risinātos jautājumos, kas attiecas uz šiem pielāgojumiem.

Goda un cieņas aizsardzības tiesiskais pamats

Pirms pievēršanās jautājumam par goda un cieņas aizsardzības īpatnībām internetā vērts atcerēties tiesisko regulējumu, kas ir šo tiesību aizsardzības pamats.

Goda un cieņas aizsardzības konstitucionālais pamats Latvijā saskaņā ar tiesu praksi ir Satversmes 95. pantā minētais “cilvēka gods un cieņa”,2 taču praksē atrodama arī norāde uz Satversmes 96. pantā paredzētajām tiesībām uz “privātās dzīves neaizskaramību”,3 kā arī atziņa, ka reputāciju aizsargā abas šīs Satversmes normas.4 Nolēmumos lietās, kas attiecas uz goda un cieņas aizsardzību, Latvijas tiesas bieži atsaucas uz ECT praksi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) piemērošanā, tāpēc, lai izprastu pirmo, jāiepazīstas arī ar pēdējo.

Konvencija paredz, ka, lai aizsargātu citu personu reputāciju, var ierobežot vārda brīvību (10. panta 2. punkts).5 Taču ECT kopš 2004. gada reputāciju uzlūko kā patstāvīgu tiesību, ko noteiktos gadījumos aizsargā Konvencijas 8. pants6 kā daļu no tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.7 ECT vēlāk precizē, ka reputācija Konvencijas 8. panta kontekstā ir daļa no personas identitātes un psiholoģiskās integritātes8 un ka šis pants ir piemērojams tikai tad, ja reputācijas zudums nav pašas personas rīcības paredzamās sekas,9 reputācijas aizskārums ir sasniedzis noteiktu smaguma pakāpi un radījis tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu.10

Līdz ar to reputācija saskaņā ar ECT praksi kļuvusi par patstāvīgu, Konvencijas aizsargātu tiesību (pastāvot attiecīgiem priekšnoteikumiem), kas vismaz teorētiski ir līdzvērtīga konvencijas tekstā tieši minētām tiesībām. To apliecina ECT judikatūrā daudzkārt atkārtotais, ka reputācija un vārda brīvība ir vienlīdz aizsargājamas un lietas iznākumam nevajadzētu būt atkarīgam no tā, vai iesniegums, ar kuru persona vēršas šajā tiesā, pamatots ar vienu vai otru tiesību.11

Precīzi reputācijas aizsardzības priekšnoteikumi izvirzīti vairākās likuma normās, no kurām nozīmīgākais ir Civillikuma 2352.1 pants. Saskaņā ar šo pantu no nepatiesu, prasītāja godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatītāja jeb reputācijas aizskārēja var prasīt mantisku kompensāciju un aizskarošo ziņu atsaukšanu.

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie ...
AUTORU KATALOGS