Mūsdienās internets ir kļuvis par vienu no vārda brīvības īstenošanas pamatlīdzekļiem. Taču, ja šīs iespējas izmantotas pavirši vai negodprātīgi, internetā publiskota informācija var radīt kaitējumu, tostarp aizskart citu personu godu un cieņu jeb reputāciju.
Kā norādījusi Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT), internets atšķiras no drukātās preses, jo īpaši attiecībā uz iespējām uzglabāt un pārraidīt informāciju, un tā saturs īpaši apdraud citu personu tiesības un brīvības. Tāpēc noteikumi, kas reglamentē materiālu izplatīšanu internetā, ir jāpielāgo atbilstoši šīs tehnoloģijas īpašajām iezīmēm.1 Šajā rakstā sniegts ieskats dažos Senāta un ECT praksē risinātos jautājumos, kas attiecas uz šiem pielāgojumiem.
Goda un cieņas aizsardzības tiesiskais pamats
Pirms pievēršanās jautājumam par goda un cieņas aizsardzības īpatnībām internetā vērts atcerēties tiesisko regulējumu, kas ir šo tiesību aizsardzības pamats.
Goda un cieņas aizsardzības konstitucionālais pamats Latvijā saskaņā ar tiesu praksi ir Satversmes 95. pantā minētais “cilvēka gods un cieņa”,2 taču praksē atrodama arī norāde uz Satversmes 96. pantā paredzētajām tiesībām uz “privātās dzīves neaizskaramību”,3 kā arī atziņa, ka reputāciju aizsargā abas šīs Satversmes normas.4 Nolēmumos lietās, kas attiecas uz goda un cieņas aizsardzību, Latvijas tiesas bieži atsaucas uz ECT praksi Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) piemērošanā, tāpēc, lai izprastu pirmo, jāiepazīstas arī ar pēdējo.
Konvencija paredz, ka, lai aizsargātu citu personu reputāciju, var ierobežot vārda brīvību (10. panta 2. punkts).5 Taču ECT kopš 2004. gada reputāciju uzlūko kā patstāvīgu tiesību, ko noteiktos gadījumos aizsargā Konvencijas 8. pants6 kā daļu no tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību.7 ECT vēlāk precizē, ka reputācija Konvencijas 8. panta kontekstā ir daļa no personas identitātes un psiholoģiskās integritātes8 un ka šis pants ir piemērojams tikai tad, ja reputācijas zudums nav pašas personas rīcības paredzamās sekas,9 reputācijas aizskārums ir sasniedzis noteiktu smaguma pakāpi un radījis tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežojumu.10
Līdz ar to reputācija saskaņā ar ECT praksi kļuvusi par patstāvīgu, Konvencijas aizsargātu tiesību (pastāvot attiecīgiem priekšnoteikumiem), kas vismaz teorētiski ir līdzvērtīga konvencijas tekstā tieši minētām tiesībām. To apliecina ECT judikatūrā daudzkārt atkārtotais, ka reputācija un vārda brīvība ir vienlīdz aizsargājamas un lietas iznākumam nevajadzētu būt atkarīgam no tā, vai iesniegums, ar kuru persona vēršas šajā tiesā, pamatots ar vienu vai otru tiesību.11
Precīzi reputācijas aizsardzības priekšnoteikumi izvirzīti vairākās likuma normās, no kurām nozīmīgākais ir Civillikuma 2352.1 pants. Saskaņā ar šo pantu no nepatiesu, prasītāja godu un cieņu aizskarošu ziņu izplatītāja jeb reputācijas aizskārēja var prasīt mantisku kompensāciju un aizskarošo ziņu atsaukšanu.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes