ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

1. Tiesiskais ietvars – no attēla līdz personas datiem – Eiropā

Personas attēla, personas datu un citas ar fizisku personu saistītas informācijas publicēšanas un izmantošanas tiesiskais regulējums Eiropā nav veidots kā vienota un izolēta tiesību norma, kas noteiktu precīzas attēla apstrādes robežas. Šis jautājums atrodas vairāku pamattiesību un tās konkretizējošu nozaru speciālu tiesību normu krustpunktā. Tādēļ, vērtējot personas attēla vai citas informācijas publicēšanas tiesiskumu, vispirms jāņem vērā pamattiesību aizsardzības līmenis, kas nosaka tiesību sistēmas kopējo līdzsvaru, bet pēc tam – konkrētie tiesiskie instrumenti, ar kuriem šīs tiesības tiek īstenotas un savstarpēji līdzsvarotas.

Šajā sistēmā īpaša nozīme ir Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (turpmāk – Harta). Hartas 7. pants aizsargā privāto un ģimenes dzīvi, savukārt 8. pants atsevišķi nostiprina tiesības uz personas datu aizsardzību. Šīs tiesības savstarpēji pārklājas, taču nav identiskas. Personas datu aizsardzības tiesības aizsargā ne tikai personas privāto dzīvi šaurā nozīmē, bet arī personas intereses saistībā ar tās datu apstrādi neatkarīgi no tā, vai konkrētā apstrāde pati par sevi ir uzskatāma par iejaukšanos privātajā dzīvē. Hartas 8. pants šādā veidā veido konstitucionālo pamatu Eiropas Savienības (turpmāk – ES) datu aizsardzības tiesībām, kuras praktiski tiek konkretizētas Vispārīgajā datu aizsardzības regulā (turpmāk – Datu regula).

Personas datu aizsardzība nav vienīgā pamattiesība, kas var tikt skarta, publicējot vai izmantojot personas attēlu. Situācijās, kurās attēls vai cita informācija tiek izmantota komerciālā apritē, būtiska nozīme var būt arī Hartas 16. pantā nostiprinātajai brīvībai veikt saimniecisko vai komerciālo darbību. Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) ir uzsvērusi, ka šī brīvība nav absolūta un tās īstenošana ir vērtējama kopsakarā ar citām ES tiesību sistēmā aizsargātajām interesēm un pamattiesībām.¹ Tādēļ autortiesību regulējums, reklāmas tiesiskais regulējums un civiltiesiskās aizsardzības līdzekļi nav skatāmi atrauti no pamattiesību sistēmas, bet gan kā tiesiskās aizsardzības mehānismi, kuru piemērošanā var būt nepieciešams līdzsvarot autora tiesības uz radīto darbu, personas tiesības uz sava attēla un identitātes aizsardzību, reputācijas un cieņas aizsardzību, kā arī komercdarbības brīvību.²

Līdzīgā pozīcijā atrodas vārda un informācijas brīvība. Lai arī tā nav tikai instruments kādas citas pamattiesības īstenošanai, bet pati par sevi ir patstāvīga pamattiesība, ko aizsargā Hartas 11. pants un informācijas izplatīšana, tostarp žurnālistikas un sabiedrības interesēs, var būt būtiska demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai. Vienlaikus šāda informācijas izplatīšana var ietvert personas datu apstrādi un tādēļ nonākt personas datu aizsardzības tiesību piemērošanas jomā. Šādā situācijā vārda un informācijas brīvība un tiesības uz personas datu aizsardzību nav aplūkojamas kā viena no otras izslēdzošas tiesības. To savstarpējais līdzsvars tiek veidots arī ar datu aizsardzības regulējuma starpniecību,³ ņemot vērā Datu regulas 85. pantā paredzēto kārtību un Fizisko personu datu apstrādes likuma 32. pantā minētos nosacījumus.

Līdz ar to Eiropas tiesību sistēmā veidojas vairāku līmeņu aizsardzības mehānisms. Pamattiesību līmenī tiek aizsargāta personas privātā dzīve un personas dati, kā arī citas sabiedrībai nozīmīgas intereses. Savukārt nozaru tiesību normas konkretizē šo pamattiesību saturu un nosaka praktiskos mehānismus, ar kuriem attiecīgās intereses tiek aizsargātas. Personas datu aizsardzības jomā šādu funkciju īpaši izteikti pilda Datu regula, savukārt autortiesību, reklāmas un civiltiesiskais regulējums nodrošina citus aizsardzības mehānismus, kas mijiedarbojas ar personas un komercdarbības interesēm.

Šāda pieeja ir būtiska arī tādēļ, ka viena un tā pati darbība var vienlaikus skart vairākas pamattiesības. Piemēram, personas attēla publicēšana plašsaziņas līdzeklī var ietvert personas datu apstrādi, aktualizējot Hartas 8. pantā aizsargātās tiesības, taču vienlaikus šī pati darbība var būt vārda un informācijas brīvības īstenošana Hartas 11.