Pols Kreigs (Paul Craig) ir labi zināms Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību pētnieks un Oksfordas Universitātes emeritētais profesors, daudzu izdevumu un akadēmisko rakstu autors ar ietekmi, kas neaprobežojas vienīgi ar akadēmiskiem strīdiem. P. Kreigs ir viens no retajiem ES tiesību speciālistiem, kas nenogurstoši ir sekojis līdz ES tiesību, institūciju un judikatūras attīstībai, kā arī šo ES tiesību piemērošanas jautājumiem valstu tiesību sistēmās. Viņš ir labi zināms vairāku paaudžu Latvijas tiesību studentiem kā viens no ļoti biezās grāmatas EU law, texts, cases and materials autoriem. Oktobra vidū viņš viesojās Rīgā, kur uzstājās Eiropas Savienības tiesību asociācijas (ESTA), Tieslietu akadēmijas un advokātu biroja “Sorainen” organizētā vieslekcijā un kopā ar Baltijas valstu tiesību ekspertiem piedalījās diskusijā “ES vērtības: tvērums, piemērošana un ietekme”. Vieslekcijā profesors īpaši aplūkoja to, kādas tiesiskās sekas izriet no Līguma par Eiropas Savienību (turpmāk – LES) 2. pantā ietvertajām ES vērtībām, savukārt intervijā atklāts, kādi jautājumi nodarbina profesoru, gatavojot publicēšanai viņa slavenās grāmatas devīto izdevumu, vai ES pārdzīvos galēji labējo partiju uzvaras gājienu un kā attīstīsies lēmumu pieņemšana ES institūcijās tuvākajā nākotnē.
Tieslietu akadēmijā vieslekcijā jūs minējāt, ka strādājat pie grāmatas EU law, texts, cases and materials devītā izdevuma. Kas jauns ir sagaidāms šajā izdevumā?
Pie jaunā izdevuma kopā ar saviem līdzstrādniekiem strādāju aptuveni četrus gadus. Mana pieeja, kas jau daudzus gadus nav mainījusies, ir – uzturēt grāmatu pie dzīvības. Ik pēc četriem gadiem mēs sagatavojam jaunu izdevumu. Viss tiek pārvērtēts. Neviens teksta fragments nav svēts. Ir jāapkopo visas jaunās zināšanas – gan attiecībā uz doktrīnu, gan politisko attīstību, kā tā norisinās, piemēram, iestādēs. Sniegšu vienu piemēru no grāmatas pirmās nodaļas par ES tālāko attīstību. Tā sākas ar ES attīstību laika gaitā, nodaļas beigās ir ietvertas problēmas, ar kurām ES saskaras pašlaik. Piemēram, pēdējos izdevumos tās bija kovida krīze, tiesiskuma krīze un demokrātijas lejupslīde dažās dalībvalstīs, protams, arī breksits. Jaunajā izdevumā viss vēlreiz ir jāpārdomā, ko aplūkot šajā nodaļā. Kas ir tas, kas raisa bažas pašlaik? Tas ir galēji labējo politisko partiju uzvaras gājiens un ietekme, ko šādas partijas, ja tās iegūtu varu, atstātu uz ES darbību. Vairākās lielajās dalībvalstīs, tostarp Francijā, Polijā, Itālijā un Spānijā, tuvojas vēlēšanas. Tās ir ievērojama izmēra valstis ar lielu iedzīvotāju skaitu. Es šeit pat nerunāju par sarežģījumiem Vācijā, kurus jau pašlaik rada partija “Alternatīva Vācijai” (AfD). Bieži vien tiek runāts par ārējiem draudiem ES, taču ES darbībai piemīt arī ievērojama iekšējā dimensija.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes