“Augstākās Tiesas Biļetena” 22. numuru varētu saukt par tiesu sistēmas rokasgrāmatu turpmākajam darbam, jo tajā vienkopus publicēti vairāki stratēģiski dokumenti – Tieslietu padomes stratēģija un Augstākās tiesas stratēģija turpmākajiem pieciem gadiem, jaunā Augstākās tiesas tiesneša amata kandidātu atlases kārtība, jaunais Tiesnešu ētikas kodekss un lietu izskatīšanas standarti Latvijas tiesās.
Biļetenā publicēts arī pārskats par Augstākās tiesas darbu 2020. gadā. Tajā ietverta tiesas darba statistika, Senāta departamentu, Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas, Administrācijas un Disciplinārtiesas darba pārskats, kā arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša kopsavilkums par tiesas darbu 2020. gadā un uzdevumiem 2021. gadam.
Atskats uz aizvadīto gadu arī Tiesību prakses sadaļā: nozīmīgākie nolēmumi Senāta departamentos otrajā pusgadā, pārskats par Augstākās tiesas mājaslapā publicētajiem nolēmumiem ar judikatūras tēzēm, pārskats par Latvijas prejudiciālo jautājumu lietām Eiropas Savienības Tiesā un tiesu pieteikumiem Satversmes tiesā aizvadītajā gadā.
Tiesībdomu sadaļā par administratīvā procesa jautājumiem divas publikācijas – senatore Jautrīte Briede raksta par procesuālās autonomijas principu un tā piemērošanu praksē, bet zinātniski analītiskais padomnieks Aleksandrs Potaičuks par pārrobežu administratīvo aktu atzīšanas pamatiem. Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskie padomnieki Oskars Kulmanis, Nora Zvejniece un Jānis Baumanis un senatora palīdze Laura Smukule snieguši ieskatu dažādos kriminālprocesa jautājumos – pierādījumu pārbaudē un tiesas nolēmuma pamatotībā, apelācijas sūdzību atstāšanā bez izskatīšanas, apsūdzības ekvivalentu procesā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai, fiziskas personas pašrocīgi sagatavotu iesniegumu vai paskaidrojumu kā liecību.
Juristiem noderēs Judikatūras un zinātniski analītiskās nodaļas padomnieces Ilvijas Pūces sagatavotais materiāls par Apvienoto Nāciju Organizācijas komiteju vispārējiem komentāriem kā tiesību avotu. Savukārt konsultante Zinaīda Indrūna aplūko taisnīguma principu Latvijas Senāta praksē – gan starpkaru laika Senātā, gan šodienas kasācijas instancē.
Juridiskās literatūras apskatā ne tikai Latvijā izdotās grāmatas, kuru autori Senāta senatori un padomnieki, bet arī Tieslietu padomes sekretariāta padomnieces Daces Šulmanes sagatavots pārskats par Nīderlandē izdotu grāmatu, kurā analizēts jauns pētījums par tiesnešu neatkarību.
Vēstures sadaļā Senāta Administratīvo lietu departamenta priekšsēdētāja Veronika Krūmiņa aicina svinēt Administratīvās justīcijas simtgadi. 1921. gadā pieņemts Likums par administratīvām tiesām, bet 2001. gadā – Administratīvā procesa likums. Kāpēc par svētku gada simbolu izvēlēti ceriņi un kā tie sasaistīs šodienu un nākotni – to lasiet Biļetenā.
“Augstākās Tiesas Biļetens” tiek izdots divreiz gadā. To saņem Latvijas tiesas un citas tiesu sistēmas iestādes, bibliotēkas un augstskolu juridiskās fakultātes.