ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

JV iepriekšēja numurā otrais komentētājs bija uzdevis jautājumu „kurš pateiks kā rīkoties situācijā, kad kāda pieņemtā regula būs pretrunā ar Satversmi? Mēs varēsim to nepildīt?“. Jāsaka, ka par šo jautājumu ārvalstu tiesību zinātnē vēl joprojām lauza galvas un īsti skaidras atbildes vēl nav. Arī EKT par to vēl nav izteikusies. Tomēr tiesību zinātnē ir vairāk vai mazāk izveidojusies nostāja, ka ja regula nonāk pretrunā ar dalībvalsts konstitūciju, tad konstitūcijas norma jācenšas interpretēt regulas gaismā, proti, jāpiemēro tiesībkonformā interpretācija. Jāpiebilst, ka Eiropas tiesību telpā regulas tiek interpretētas Dibināšanas līguma (DL) gaismā. Tādēl a priori regula nedrīkstētu nonākt pretrunā ar DL. No tā var secināt, ka, ja regulas norma nesaskan ar DL, tad šāda regulas norma ir jāpārinterpretē sistēmā ar DL un jāpanāk savstarpējā saskaņa. Šo domu var tālāk attīstīt arī konstitūciju virzienā, proti, ja regulas norma nonāk pretrunā ar Satversmi, tad jāskatās, vai šī regulas norma nav pretrunā arī ar DL. Ja tomēr tā nav pretrunā ar DL, bet joprojām nonāk pretrunā ar Satversmi, tad pagaidām tikai tiesībkonformā interpretācijas metode var līdzēt. Bet regula principā tik un tā ir jāpilda.

Tas ir apsveicami, ka šāds pētījums tiek veikts, lai gan man personīgi šķiet, ka pētījumam tomēr ir jābūt dziļākam un vēl analitiskākam. Man šajā rakstā pietrūka apskata par regulu piemērošanu. Var jau būt, ka lielākajai daļai juristu ir izveidojies priekšstats, ka regulu piemērot ir ļoti vienkārši, taču prakse rāda, ka tā tas nav. Raksta 3.nodaļas 3.3.punkta apakšpunkts saucas „ES tiesību piemērošana attiecībā uz faktiem pirms pievienošanās“, taču patiesībā tur tiek minēti piemēri par direktīvām un EKL, kas ir tikai daļa no ES tiesībām. Te tomēr vajadzēja apskatīt arī regulas, kurām gan nav atpakaļejoša spēka, taču atsevišķos gadījumos regulu pārejas noteikumi paredz konkrētus izņēmumus no šī vispārējā principa, piem., regulas Nr. 44/2001, 2201/2003, 805/2004 u.c. Kur ir pētījums par to, kā Latvijas tiesas piemēro regulas attiecībā uz faktiem, kas sākušies pirms iestāšanās, bet turpinājušies pēc iestāšanās ? Kur ir pētījums par to, kā Latvijas tiesas prot kopā kombinēt regulu normas ar nacionālo normatīvo aktu normām, kas papildina regulu mehānismu ? Tie visi ir jautājumi, kas saistīti ar ES tiesību piemērošanu Latvijā, bet pētījumā ir palikuši neatbildēti.