ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

17. Janvāris 2012 /Nr.3 (702)

Komercdarbību Latvijas ostās pašlaik regulē judikatūra

Komercdarbības Latvijas brīvostās tiesiskos pamatus nosaka Likums par ostām1, Rīgas brīvostas likums2 un Ventspils brīvostas likums3. Minētajos likumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs, un steidzamības kārtībā 2010. gada 14. oktobrī pieņemtie grozījumi Rīgas un Ventspils brīvostas likumos nav atrisinājuši tiesisko situāciju. Tikmēr ostas pārvalžu interpretācija par komercdarbības brīvostās regulējošo tiesību normu piemērošanu jau gadiem ir nekonsekventa un pretēja komersantu un visas ostas attīstības interesēm, tāpēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada maija lēmumi4 par strīdu izskatīšanas kārtību saistībā ar komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā un tajos izvērsti analizētie komercdarbības brīvostās tiesiskie pamati ir nozīmīga judikatūra šajā nozarē. Lēmumu nozīmība izpaužas tajā, ka, pirmkārt, tie norāda uz ostas pārvalžu ilggadējās tiesību normu interpretācijas nepareizību un, otrkārt, tie apliecina nepieciešamību pēc grozījumiem minētajos normatīvajos aktos.

Komercdarbības Latvijas ostās normatīvais regulējums

Likuma par ostām 18. panta "Komercdarbības noteikumi ostā" pirmā daļa nosaka, ka komercdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ostas noteikumiem, kā arī atbilstoši ostas pārvaldes un attiecīgā komersanta noslēgtajam līgumam. Ostas pārvalde, slēdzot līgumus par komercdarbību ostā, ievēro priekšnoteikumu, ka komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli.

Ir nepieciešams grozīt Rīgas brīvostas likuma 12. panta pirmo daļu, svītrojot priekšnosacījumus (pretendenta dibinātāju, dalībnieku, valdes locekļu un padomes locekļu laba reputācija, stabils finansiālais stāvoklis, pieredze komercdarbībā), kas jāizpilda, lai tiktu noslēgts līgums par licencētas komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostā.

Detalizētāk komercdarbības formas, kādās var veikt komercdarbību brīvostu teritorijās, nosaka Rīgas un Ventspils brīvostas likumi. Tā kā minētajos Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumos tika analizētas tieši Rīgas brīvostas likumā paredzētās komercdarbības formas, tad rakstā tiks vērtētas Rīgas brīvostas likumā iekļautās tiesību normas, tomēr skaidrības labad jānorāda, ka Ventspils brīvostas likuma regulējums attiecībā uz komercdarbības brīvostā tiesiskajiem pamatiem ir līdzīgs Rīgas brīv­ostas likumam gan pirms, gan pēc 2010. gada 14. oktobra grozījumiem un likumā norādītās formas neatšķiras no Rīgas brīvostas likumā noteiktajām. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka judikatūra attiecībā uz Rīgas brīvostu ir vienādi piemērojama arī komercdarbības veikšanai Ventspils brīvostā. Visbeidzot, atsevišķi šīs jomas pamatprincipi, kas norādīti tālāk, pēc analoģijas ir piemērojami arī komercdarbības veikšanai atlikušajās astoņās Latvijas ostās, kurām savu likumu vispār nav, un to darbību regulē Likums par ostām.5

 

Tiesiskais regulējums pirms 2010. gada 14. oktobra grozījumiem Rīgas brīvostas likumā

Rīgas brīvostas likuma 1. panta trešais punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 9. novembrim, noteica, ka licencēta uzņēmējsabiedrība ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas noslēdzis ar ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmis ostas pārvaldes atļauju šādai darbībai. Minētā likuma 3. panta pirmā daļa noteica, ka Rīgas Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nav saņēmuši atļauju uzņēmējdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā. Brīvās zonas režīms nozīmē nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas kontroles pasākumu kopumu, kas piemērojams kapitālsabiedrībām, kuru teritorijas ieguvušas brīvo zonu statusu Rīgas brīvostā. Savukārt likuma 10. panta trešā daļa noteica, ka uzņēmumi, kas nav noslēguši līgumu ar ostas pārvaldi par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā, brīvostas teritorijā var veikt uzņēmējdarbību bez licencētām uzņēmējsabiedrībām noteiktajiem atvieglojumiem un pakļaujoties ostas pārvaldes kontrolei atbilstoši tās kompetencei; minētajiem uzņēmumiem nav tiesību veikt uzņēmējdarbību brīvo zonu teritorijās.

VĒL PAR ŠO TĒMU
— likumi.lv —
Rīgas brīvostas likums  
— likumi.lv —
Ventspils brīvostas likums  
— likumi.lv —
Ostu likums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Liene Eglāja
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas un Lietuvas jūras robeža –
kā sasniegt taisnīgu atrisinājumu
Latvijas Satversmes sapulce sēdē 1921. gada 15. martā pēc tam, kad ārlietu ministrs Zigfrīds Meierovics bija sniedzis ziņojumu par šķīrējtiesas sprieduma projektu robežu jautājumā ar Lietuvu, deputāts Ādolfs Klīve aizrādīja, ka ...
4 komentāri
Dina Gailīte
Juridiskā literatūra
Civillikuma vēsture – tagad arī latviešu valodā  
Tiesu namu aģentūras apgādā 2011. gada nogalē klajā nācis Filipa Švarca (Philipp Schwartz) pētījums par Civillikuma vēsturi: Filips Švarcs. Latvijas 1937. gada 28. janvāra Civillikums un tā rašanās vēsture. Rīga: Tiesu namu ...
Mārtiņš Dambergs
Nedēļas jurists
Mārtiņš Dambergs
15 komentāri
Reinhards Dombrovskis
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlreiz par pierādījumu un pierādīšanas izpratni
Pirms vairākiem gadiem, 2005. gadā, tika pieņemts Kriminālprocesa likums, kurā ir 9. nodaļa “Pierādīšana un pierādījumi”. Jāpiebilst, ka tolaik šā raksta autoram un Kristīnei Stradai-Rozenbergai tika piedāvāts izstrādāt ...
5 komentāri
Rasma Zvejniece, Augstākā tiesa
Juridiskā literatūra
Trešais Augstākās tiesas biļetena laidiens
Augstākā tiesa sagatavojusi un izdevusi trešo “Augstākās Tiesas Biļetena” numuru, kurā apkopoti Latvijas tiesnešu konferences materiāli un senatoru publikācijas par aktuāliem tiesu teorijas un prakses jautājumiem. Tuvākajā ...
AUTORU KATALOGS