Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

ŽURNĀLS Diskusija

21. Oktobris 2014 /Nr.41 (843)

Valsts varas pārstāvji, juristi, uzņēmēji – pret reiderismu
24 komentāri

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras plaši apmeklētā pretreiderisma konference septembra beigās bija apliecinājums tēmas svarīgumam un nopietnām bažām par nelikumīgu, neētisku vai agresīvu rīcību biznesa vidē.

Visi konferences referenti – Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, Tieslietu ministrijas Civiltiesību departamenta direktore Dagnija Palčevska, "Nordic Partners Properties" valdes priekšsēdētāja Elita Moiseja, Ārvalstu investoru padomes pārstāvis, zvērināts advokāts Māris Vainovskis, Latvijas komercbanku asociācijas konsultants Kazimirs Šļakota un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā padomnieks Mārtiņš Zemītis – piekrita prezentācijas pārveidot rakstu formātā un publicēt speciālā "Jurista Vārda" numurā, kas veltīts reiderisma problēmai.

Šajā numurā publicējam arī Augstākās tiesas priekšsēdētāja Ivara Bičkoviča, tieslietu ministra Gaida Bērziņa, ģenerālprokurora Ērika Kalmeiera, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka Jaroslava Streļčenoka, zvērinātu advokātu Filipa Kļaviņa un Ivara Gruntes, Uzņēmumu reģistra galvenās valsts notāres Gunas Paideres un Latvijas Notariāta institūta direktora Gata Litvina viedokļus par to, kādi priekšnoteikumi nepieciešami, lai novērstu reiderismu.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotās konferences viens no pamata secinājumiem: reiderisma gadījumu novēršanai nav un nevar būt viens brīnumlīdzeklis. Lai novērstu vai pēc iespējas samazinātu reiderisma kaitīgo ietekmi ekonomikā, nepieciešams komplekss risinājums uzņēmuma prettiesiskai pārņemšanai.

Tāpēc, iespējams, "Jurista Vārdā" publicētie viedokļi un raksti sekmēs likumdevēja, izpildvaras, tiesu varas, uzņēmumu un dažādu profesionālo organizāciju vadītāju sadarbību, izstrādājot vadlīnijas reiderisma novēršanai – šādu ieceri ir apņēmies realizēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidents Aigars Rostovskis.

šis raksts ir maksas saturs
ATVĒRT AR KODU
1
0
VĒL PAR ŠO TĒMU
komentāri (24)
24 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Edgars Liepiņš
23. Oktobris 2014 / 08:14
5
ATBILDĒT
SHĒMAS REZULTĀTĀ PARĀDNIEKI TIEK VAĻĀ NO DAUDZMILJONU SAISTĪBĀM PRET BANKU, PATUROT SAVĀ ĪPAŠUMĀ BIROJA ĒKU RĪGAS CENTRĀ, KAS UZCELTA PAR AIZDOTO, TĀTAD, BANKAS NOGULDĪTĀJU NAUDU.

KĀ VALSTS VAR PIEĻAUT ŠĀDU SHĒMU PASTĀVĒŠANU UN VEIKSMĪGU ĪSTENOŠANU?

http://www.pretkorupciju.lv/lv/swedbank-pieredze
Magone > Edgars Liepiņš
24. Oktobris 2014 / 10:29
1
ATBILDĒT
Vēl labāks ir raksts "Shēma pie Ķīšezera" 22.oktobra žurnālā IR. Arī par daudzmiljonu saistībām. Un šādi cilvēki sēž pie koalīcijas sarunu galda. Žurnālisti visu saprot, bet tiesneši, Maksātnespējas administrācija, VID utt. neko neredz un nesaprot.
Žirafe > Edgars Liepiņš
23. Oktobris 2014 / 14:47
2
ATBILDĒT
Nu nekliedz tak tik dikti. Capus lieto tikai psihopāti vai četrpadsmit gadīgas meitenes.
DB
22. Oktobris 2014 / 10:46
2
ATBILDĒT
Lasot E.Moisejas pārdomas pārņem neliels izmisums. Būtībā liela problēma ir nevis pati biznesa vide privātajā sektorā, bet tiešu tiesu (precīzāk atsevišķu tiesnešu) absurdā rīcība. Rakstā nav minēts, bet uzņēmumiem problēma nebūtu vai tā būtu krietni mazāka, ja tiesnese Dolorese Bambere būtu izdarījusi savu darbu kā nākas, bet nevis akli gājusi rēderu pavadā un pieņēmusi absurdo 2014.gada 20.maija lēmumu par prasības nodrošināšanu. Ir lielas šaubas par to, vai šādai tiesnesi ir vieta Latvijas tiesību sistēmā. Ierosinu JV publicēt šo tiesneses lēmumu, lai tauta redz savus varoņus. Jā, arī interesantai būtu arī zināt kuri „advokāti” vai „juristi” ir autori šim prasības pieteikumam un kuri latviešu bāleliņi ir Menard Port LLC „patiesie labuma” guvēji.
Baraks Osama > DB
22. Oktobris 2014 / 12:40
0
ATBILDĒT
Šie varētu būt attiecīgie lēmumi:

http://www.pietiek.com/raksti/tiesas_lemuma_pilnais_teksts_liek_apsaubit_laimas_un_np_foods_skalos_pazinojumus_par_reiderismu - par prasības nodrošināšanu

http://www.pietiek.com/raksti/tiesa_np_foods_grupas_uznemumu_finansu_stavoklis_nerada_parliecibu_par_speju_pildit_iespejamo_tiesas_nolemumu - par nodrošinājuma neatcelšanu
Seskis
21. Oktobris 2014 / 20:59
7
ATBILDĒT
Reiderisms apdraud arī tiesu sistēmu!
Pēc Augstākās tiesas Senāta likvidācijas 50% daļu pārgāja Šeišeļu salās reģistrētā Krimināllietu departamenta bilancē un 50% daļu Administratīvo lietu departamenta bilancē. Civillietu departaments šķietami palika bešā, tomēr tikai šķietami, jo pēc Kiprā reģistrētās Civillietu tiesu palātas lietvedības ziņām noslēgts līgums ar Menas salā reģistrēto Civillietu departamentu Inc. par 100% daļu pāreju Departamentam.
Ir ziņas, ka pēc Luksemburgā reģistrētās Siguldas rajona tiesas Ltd. un Farēru salās reģistrētās Rīgas Centra rajona tiesas SPA aktīviem alkatīgās roķeles snaiksta Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesa, kuras reģistrētā adrese atrodas Barbadosā.
Meklējot reiderismā iesaistītās personas, kompetento tiesībsargājošo orgānu darbinieki vienmēr atdūrās godātā Z.Strazda kunga garumgarajos algu sarakstos, tāpēc joprojām neviens nav atrasts.
Armands
21. Oktobris 2014 / 14:47
1
ATBILDĒT
Litvina kunga viedokli uzskatu par notāru interešu lobēšanas apliecinājumu. Vai tas ir sabiedrības interesēs, apšaubu.
Jurčiks
21. Oktobris 2014 / 14:03
0
ATBILDĒT
Vērā ņemams Kalnmeijera pirmais ieteikums, starp citu
Jurčiks
21. Oktobris 2014 / 14:01
3
ATBILDĒT
Rodas zināmas šaubas, vai Gatis Litvins pats saprot, ko runā par sistēmas neesamību civiltiesībās. Tas, ka cilvēks neredz sistēmu, nenozīmē, ka sistēmas nav, tas drīzāk norāda uz problēmām šā cilvēka attīstībā. Cilvēki ilgus gadus nezināja arī par gaismas ātrumu, bet tas nenozīmē, ka tāda nebija...
Gatis Litvins > Jurčiks
22. Oktobris 2014 / 13:37
2
ATBILDĒT
Ignorēšu Jūsu personiskos "uzbraucienus". Tomēr palīdziet man atrast vietu, kur apgalvoju, ka Latvijā nav sistēmas? Saku, ka nav atbilstošas sistēmas tam modelim, kas izriet no Kontinetālās Eiropas tiesību loka. Turklāt tiesību aizsardzības modelis Kontinetālās Eiropas tiesību lokā nav mans izgudrojums, bet izriet no salīdzinošiem pētījumiem. Šoreiz esmu norādījis atsauci uz Eiropas Parlamenta pētījumu.
Es lobēju tikai un vienīgi vērtības - tiesisko noteiktību un mieru. Ja bez notāra civiltiesiskajiem darījumiem tās var nodrošināt kāds cits, lūdzu, lai notiek.
Latvijas izpildījums ir atšķirīgs no Lietuvas un Igaunijas (nemaz nerunājot par citām valstīm). Ja tas ir labāks, tad vēlētos dzirdēt argumentus, kāpēc mēs esam gudrāki par pārējiem un kāpēc mums ir nedienas ar reiderismu?
Jurčiks > Gatis Litvins
22. Oktobris 2014 / 15:44
2
ATBILDĒT
Punkts viens: Lūdzu, jūsu citāts: "Latvijas civiltiesību sistēma nav veidota uz skaidriem un loģiskiem pamatprinicpiem".

Punkts divi: pēdējo 50-60 gadu laikā notiek aktīvs tā dēvētais konverģences process, resp., kontinentālās un anglosakšu saimju tuvināšanās. Tā ka tāda strikta nodalīšana, iespējams, ir disertācijas temats, taču praktiski tam nav būtiskas nozīmes.

Punkts trīs: kā rāda pētījumi, anglosakšu tiesību saime atstāj labāku ietekmi uz ekonomiku. Tā ka, iespējams, nemaz nebūtu jācenšas par varītēm palikt kontinentālās tiesību saimes rāmjos.
Gatis Litvins > Jurčiks
22. Oktobris 2014 / 16:27
0
ATBILDĒT
1. No Jūsu citētā teikuma nepārprotami izriet, ka nenoliedzu sistēmas esību. Cits jautājums, ka, manuprāt, tā ir nepareizi veidota.
2. Noteikti nevaru pievienoties, ka "praktiski tam nav būtiskas nozīme". Ja tā būtu, tad ES līmenī nebūtu tik daudz "cīņu" starp abām domāšanām/ sistēmām. Devu atsauci uz 2008.gada novembra ES pētījumu. Diez vai, ka tik ātri varēja zust atšķirība.
3. Lūdzu, norādiet konkrētus pētījumus! Pretējā gadījumā var secināt, ka liela daļa Eiropas valstu ir tumsonībā un dēļ esošās sistēmas ciešs zaudējumus. Arī Lietuvas valsts prezidentes 2013./2014.gada iniciatīva vēl vairāk palielināt tiesisko drošību civiltiesiskajiem darījumiem ir tumsonības pietuvināšanās Latvijas robežām. Ja lasat lietuviešu val. - http://www3.lrs.lt/pls/inter3/dokpaieska.showdoc_l?p_id=442589 un http://www.president.lt/lt/spaudos_centras_392/pranesimai_spaudai/stiprinama_kova_su_neteisetu_praturtejimu.html. Ja lasat angļu valodā, te ir tikai divi ASV profesoru pētījumi par Eiropas sistēmas ieguvumiem konkrētā jomā- http://www.davidpublishing.com/davidpublishing/Upfile/1/8/2013/2013010871592873.pdf un http://www.dnotv.de/_files/Aktuelles/Murray-Studievorlufig.pdf
Latīņa tipa notariāts, pie kura pieskaitāms arī Latvijas notariāts, pēc Institut Choiseul for International Politics and Geo-Economics datiem ir 13 valstīs, kuras ir starp 20 lielākajām pasaules ekonomikām un 7 valstīs, kuras ir starp 10 pasaules valstīm ar lielāko iekšzemes koproduktu uz vienu iedzīvotāju.
Jurčiks > Gatis Litvins
23. Oktobris 2014 / 11:04
0
ATBILDĒT
P.S. Mēs runājam par dažādām lietām. Kontinentālās Eiropas tiesību loks nav sinonīms latīņu tipa notariātam.
Jurčiks > Gatis Litvins
23. Oktobris 2014 / 11:00
2
ATBILDĒT
Vēl viens citās: "Latvija nav izveidojusi atbilstošu civiltiesību sistēmu".

Man ir priekšlikums - nesākt tagad attaisnoties ar semantiku. Jebkurā gadījumā pateikt, ka "civiltiesību sistēma nav veidota uz skaidriem un loģiskiem pamatprinicpiem" un ka tā "nav izveidota atbilstoša", manās acīs ir atzīšanās ignorancē. It īpaši, ja tas tiek pamatots ar vienīgo argumentu, ka trūkstot notariāta iesaistes...
Students ārzemnieks > Jurčiks
23. Oktobris 2014 / 17:09
0
ATBILDĒT
Nav ko Jurčik...

Atbild Litvinam ar pretrakstu un beidz tē komentēt savas gudrības. Katrā JV rakstā Tev ir viedoklis. Nu... tā kā izskatās, ka esi gudrs, raksti pretrakstu. Tas būtu daudz labāk, nekā kaut kādi komentāri, kuriem Tev pašam nav laikā īsti pārdomāt. Ja bus pretraksts, rakstīsi ne tikai no sirds, bet ari ar galvu. Vari izmantot brīvo mikrofonu (vai arī eseju), lai aizsargātu tavu anonimitāti. Varbūt jau Tev ir rakstīti vairāki raksti JV ar savu oriģinālu vārdu? Nu īstenībā ļoti ceru, ka tā būtu.

Sveicieni,

Students ārzemnieks
Jurčiks > Students ārzemnieks
24. Oktobris 2014 / 07:49
1
ATBILDĒT
Vai gribat teikt, ka komentēt ir aizliegts un tā vietā jāraksta raksti? Ja man būtu laiks, uzrakstītu. Tā kā laika nav, tad uzrakstu savas domas par rakstu, nekā uzcepu kaut ko tik paviršu un nepārdomātu kā šis raksts. Ja nav, tad lai nav. Un notāru reklāmai jāizvēlas maksas sludinājumi
Jurčiks > Students ārzemnieks
23. Oktobris 2014 / 20:16
0
ATBILDĒT
Katrā rakstā? Vai drīkst statistiku, vai protam tik melot?
Students ārzemnieks > Jurčiks
24. Oktobris 2014 / 09:21
0
ATBILDĒT
nu ok... pārspīlēju.... katrā rakstā nē. Komentēt nav aizliegts. bet uzskatu, ka raksts ir vērtīgāks.
Jurčiks > Students ārzemnieks
24. Oktobris 2014 / 09:29
2
ATBILDĒT
Reizēm ir vērtīgāk pabakstīt ar koku pašapmierinātībā iegrimušo politkorekto skudru pūznī, tad ir šanses redzēt kustību un attīstību :))))
Dragons > Jurčiks
24. Oktobris 2014 / 10:16
0
ATBILDĒT
Jurčik,

ja lepojies ar sevis teikto, atklāj savu patieso seju un vārdu. Arī tautai jāzina savi varoņi, lai patiesi varētu apbrīnot tavu argumentācijas dziļumu un mācīties no tevis, kā arī celtu tevi debesu augstumos :)))))
RĀDĪT VĒL KOMENTĀRUS / 4
visi numura raksti
Intervija
Desmit gadu darbs pie disertācijas un grāmata starptautiskā izdevniecībā  
2014. gada sākumā starptautiski atzītais izdevējs "Brill/Nijhoff" izdeva Satversmes tiesas tiesneses Dr.iur. Kristīnes Krūmas grāmatu "EU Citizenship, Nationality and Migrant Status: An Ongoing Challenge",1 kas balstīta viņas doktora ...
4 komentāri
Edgars Hercenbergs
Skaidrojumi. Viedokļi
Komentārs par PVN atskaitīšanas tiesību atteikumu pēc Forvards V lietas iznākuma
Inese Lībiņa-Egnere
Numura tēma
Kā rīkoties, kad vienas nocirstas pūķa galvas vietā drīz vien izaug citas
Dagnija Palčevska
Numura tēma
Tiesību normu reakcija uz reiderismu kā problēmu praksē
Māris Vainovskis
Numura tēma
Reiderisma ietekme uz Latvijas ekonomiku un investīciju drošību
AUTORU KATALOGS