ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

I. Ievads

Latvijas tiesību sistēmā vainas un tās formu nozīme, piemērojot sodu par Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 101. un 102. panta, kā arī Konkurences likuma (turpmāk – KoL) 11. un 13. panta pārkāpumiem (kopā turpmāk – konkurences tiesību pārkāpumi), kas attiecīgi paredz aizliegtu vienošanos un dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu, ir visai pretrunīga. Šo pretrunu iespējams atrisināt, izmantojot krimināltiesībās plašāk pazīstamo principu nulla poena sine culpa (latīņu – nav soda bez vainas). Tomēr tādā gadījumā jāpierāda, ka sodu piemērošanas procedūrai par konkurences tiesību pārkāpumiem ir krimināltiesisks raksturs. Alternatīvi dilemmu iespējams atrisināt, pierādot, ka šis princis ir vispārējs ES tiesību un ES dalībvalstu konstitucionālajās tradīcijās sastopams princips. Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija ir atvērusi Ministru kabineta 2008. gada 29. septembra noteikumus Nr. 796 "Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11. panta pirmajā daļā un 13. pantā paredzētajiem pārkāpumiem"¹ (turpmāk – MK noteikumi Nr. 796) grozījumiem, šis uzskatāms par piemērotu brīdi diskusijas uzsākšanai.

II. Pašreizējā sodu piemērošanas kārtība

Naudas sodu piemērošanas kārtība par KoL 11. un 13. panta pārkāpumiem ir noteikta KoL 12. un 14. pantā, kā arī MK noteikumos Nr. 796. Savukārt saskaņā ar KoL 28. panta otro daļu naudas sodi par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem tiek uzlikti atbilstoši tai pašai kārtībai kā attiecībā uz KoL 11. un 13. panta pārkāpumiem. Saskaņā ar KoL 2. pantu viens no KoL mērķiem ir konkurences normatīvajos aktos aizliegto darbību veikšanā vainīgo personu saukšana pie atbildības. Tomēr pretstatā LAPK ietvertajiem pārkāpumiem KoL 12. un 14. pants un MK noteikumi Nr. 796 kā priekšnoteikumu pārkāpuma konstatēšanai par 11. un 13. panta pārkāpumu personas darbībās neizvirza personas vainas (ar nodomu vai aiz neuzmanības)² konstatēšanu.³ Tāpat arī pretstatā Regulas (EK) 1/2003 23. panta otrajā daļā un vairāku ES valstu konkurences normatīvajos aktos⁴ ietvertajai prasībai pēc pārkāpēja nodoma vai neuzmanības naudassoda piemērošanai par LESD 101. un 102. panta pārkāpumiem⁵ KoL 12. un 14. pants un MK noteikumi Nr. 796⁶ neparedz pienākumu konstatēt pārkāpēja nodomu vai neuzmanību.⁷ Arī analizējot Konkurences padomes (turpmāk arī – KP) lēmumus, sākot ar 2002. gadu, KoL 2. pantā ietverto vārdu "vainīgs", "ar nodomu" un "aiz neuzmanības" piepildījums ar saturu praktiski nav atrodams.⁸ Nav atrodami arī KP lēmumi, kuros iestāde būtu tieši vērtējusi vainas pakāpes arī pie pārkāpuma konstatēšanas un naudas soda piemērošanas par LESD 101.⁹ un 102. panta pārkāpumiem.¹⁰

Ņemot vērā iepriekš minēto, varētu tikt izdarīts secinājums, ka KP neanalizē tirgus dalībnieka nodomu un neuzmanību, ne tikai konstatējot pārkāpumu, bet arī piemērojot sodu. Konkurences padome ir paudusi savu nostāju attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 1/2003 23. panta otrās daļas piemērošanu. Atbilstoši KP interpretācijai, lai piemērotu sodu par LESD 101. un 102. panta pārkāpumu, nav nepieciešams konstatēt personas nolūku vai neuzmanību, t.i., vērtēt personas subjektīvo attieksmi pret pārkāpumu.¹¹ Līdzīgu viedokli Konkurences padome ir paudusi arī attiecībā uz atbildības piemērošanu par KoL 11. un 13. panta pārkāpumiem, norādot, ka "konkurences pārkāpumu lietās nav vērtējama konkrētā tirgus dalībnieka vaina subjektīvā nozīmē (respektīvi – tirgus dalībnieka subjektīvā attieksme pret notikušo). Tirgus dalībnieku rīcība vērtējama objektīvi".¹²

Konkurences padomes teiktajam var piekrist no viedokļa, ka vaina konkurences tiesībās nebūtu vērtējama tikai kā subjektīvs rādītājs, bet galvenokārt kā objektīvs. Tomēr iepriekšminētā Konkurences padomes prakse mudina domāt, ka iestāde par vainu uzskata tikai pārkāpēja psihisko attieksmi un līdz ar to nevērtē un nekonstatē tirgus dalībnieka nodomu un neuzmanību izdarītajā LESD 101. un 102. panta un/vai KoL 11. un 13. panta pārkāpumā. Tajā pašā laikā Konkurences padome vairākās lietās ir atturējusies no soda piemērošanas par spīti konstatētajam konkurences tiesību pārkāpumam.¹³ Šie gadījumi saskan ar ES konkurences tiesībās esošajiem gadījumiem, kad nav konstatējams tirgus dalībnieka nodoms vai neuzmanība.¹⁴ Arī Administratīvās apgabaltiesas spriedums lietā Nr. A43014511, vērtējot Konkurences padomes lēmuma par KoL 11. panta pirmās daļas 5. punkta pārkāpumu un piemērotā soda pamatotību, ļauj secināt, ka tiesa netieši ir vērtējusi pārkāpumā iesaistīto tirgus dalībnieku vainu.¹⁵ Līdz ar to secināms, ka vainas un tās formu nozīme, piemērojot sodu par konkurences tiesību pārkāpumiem Latvijas tiesībās, ir visai pretrunīga.

III. Sodu piemērošanas par konkurences tiesību pārkāpumiem krimināltiesiskais raksturs

Lai gan tirgus dalībnieki Latvijas konkurences lietās nereti ir atsaukušies uz sodu procedūras krimināltiesisko raksturu un no tā izrietošo pienākumu ievērot to Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā (turpmāk – ECTK) garantētās tiesības, Konkurences padomes un Latvijas tiesu nolēmumos šie aspekti līdz šim praktiski nav skatīti. Par izņēmumu uzskatāms Administratīvās apgabaltiesas spriedums Drogas lietā par KoL 13. panta pārkāpumu, kur tiesa secināja, ka piemērojams dubultās sodīšanas nepieļaujamības princips.¹⁶ Tomēr principa piemērošanā tiesa nav atsaukusies uz sodu piemērošanas par KoL 13. panta pārkāpumu, bet norādījusi uz agrāku Satversmes tiesas spriedumu saistībā ar akcīzes nodokļa un soda naudas piemērošanu attiecīgajā sfērā.¹⁷

Konkurences padomes darbības, konstatējot konkurences pārkāpumus un piemērojot naudas sodu, tiek uzskatītas par administratīva rakstura darbībām un sodiem. Tajā pašā laikā Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – ECT) ir secinājusi, ka, izpildoties noteiktiem kritērijiem (t.s. Engel kritēriji), administratīvie sodi ir uzskatāmi par krimināltiesiskiem ECTK kontekstā.¹⁸ Atbilstoši Engel kritērijiem apsūdzības krimināltiesiskais raksturs ir vērtējams pēc:

1. nodarījuma kvalifikācijas atbilstoši nacionālajām tiesībām;

2. nodarījuma rakstura;

3. iespējami piemērojamā soda rakstura un bardzības pakāpes.¹⁹

Pirmais kritērijs ir uzskatāms vien par sākumpunktu apsūdzības krimināltiesiskā rakstura noteikšanā, un tam ir tikai formāla nozīme, pretstatā daudz nozīmīgākajam otrajam un trešajam kritērijam.²⁰ Savukārt otrais un trešais kritērijs ir uzskatāmi par alternatīviem, proti, katrs no tiem var liecināt par apsūdzības krimināltiesisko raksturu.²¹ Tāpat otrais un trešais kritērijs var tikt piemēroti kumulatīvi, kur pēc katra kritērija atsevišķas analīzes nav iespējams skaidri noteikt apsūdzības krimināltiesisko raksturu.²² Attiecībā uz trešo kritēriju vērts atzīmēt, ka iespējami piemērojamā soda raksturs un bardzības pakāpe tiek noteikti, balstoties uz maksimāli iespējamo sodu nacionālajās tiesībās par attiecīgo nodarījumu.²³ ECT atzinusi, ka reāli piemērotais sods ir uzskatāms par nozīmīgu šā kritērija analīzes kontekstā, tomēr tas nedrīkst mazināt maksimāli iespējamā soda nozīmi soda rakstura un bardzības pakāpes noteikšanā.²⁴

ECT atbilstoši Engel kritērijiem ir secinājusi, ka krimināltiesisks raksturs piemīt arī sodu piemērošanas procedūrai par konkurences tiesību pārkāpumiem.²⁵ Tā, piemēram, lietā Menarini Diagnostics S.R.L. pret Itāliju ECT vērtēja Itālijas nacionālās konkurences iestādes Autorità Garante della Concorrenza e del Mercato (turpmāk – AGCM) procedūras, kuras rezultātā Menarini Diagnostics S.R.L. tika piemērots 6 miljonu eiro sods par tirgus sadali un cenu noteikšanu nacionālajā diabēta diagnozes testa tirgū, krimināltiesisko raksturu.²⁶ Atbilstoši pirmajam Engel kritērijam ECT vispirms secināja, ka attiecīgais nodarījums Itālijas nacionālajās tiesībās tiek kvalificēts kā administratīvs.²⁷ Analizējot nodarījuma raksturu ECT, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību komisijas ziņojumu lietā Stenuit pret Franciju,²⁸ secināja, ka uzraudzība pār aizliegtām vienošanām un dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu skar sabiedrības vispārējās intereses, kas parasti tiek aizsargātas ar krimināltiesībām.²⁹ Visbeidzot, ņemot vērā Menarini Diagnostics S.R.L. piemērotā soda apmēru un tā preventīvo un sodošo iedarbību, ECT atzina, ka sabiedrībai piemērotā sankcija uzskatāma par krimināltiesisku.³⁰ Tādējādi ECT secināja, ka attiecīgajai AGCM sodu piemērošanas procedūrai un piemērotajam sodam ir krimināltiesisks raksturs.