Jautājums par pašvaldībām vienmēr ir gan politiskajā, gan tiesiskajā dienas kārtībā. Taču tieši šobrīd šis jautājums ir kļuvis vēl aktuālāks nekā iepriekš. Tikko notikušajās Saeimas vēlēšanās reti kurā partiju programmā nav iekļauts jautājums par pašvaldību reformu. Paskatoties uz pašvaldību reformu piedāvājumiem, rodas iespaids, ka tiem, kas gatavoja šīs programmas, nav izpratnes par to, kas ir pašvaldība un ar ko tā nodarbojas, kādus pakalpojumus tā sniedz un kāda ir pašvaldības nozīme vietējo iedzīvotāju dzīvē. Tādēļ, šā raksta autores ieskatā, vēlreiz būtu jāpaskatās uz pašvaldību pamatjēdzieniem.
Kas ir pašvaldība?
Māris Pūķis savā monogrāfijā raksta: "Atbilde uz šo jautājumu ir gan vienkārša, gan sarežģīta. Vienkārša tāpēc, ka pats vārdu salikums "pašu valdība" ir viegli izprotams un izraisa pareizas asociācijas. Tā ir pašu vara, ko ļaudis savā labā īsteno. Sarežģīta tāpēc, ka politiskie jēdzieni, pie kuriem pieder pašvaldības jēdziens, tiek izmantoti politikā."1 Pašvaldības jēdziens tiek traktēts dažādi dažādos likumos, un dažādi tiek noteikta pašvaldību vieta publiskajā pārvaldē. Nesākot padziļinātu pētījumu par pašvaldību attīstības vēsturi, vien sakāms, ka pašvaldību saknes meklējamas jau antīkajā Grieķijā, ja pat ne senāk. Latvijā vietējās pašvaldības iezīmes ir atrodamas jau no 8.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes