Komercdarbības Latvijas brīvostās tiesiskos pamatus nosaka Likums par ostām1, Rīgas brīvostas likums2 un Ventspils brīvostas likums3. Minētajos likumos iekļautais regulējums ir nepilnīgs, un steidzamības kārtībā 2010. gada 14. oktobrī pieņemtie grozījumi Rīgas un Ventspils brīvostas likumos nav atrisinājuši tiesisko situāciju. Tikmēr ostas pārvalžu interpretācija par komercdarbības brīvostās regulējošo tiesību normu piemērošanu jau gadiem ir nekonsekventa un pretēja komersantu un visas ostas attīstības interesēm, tāpēc Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2011. gada maija lēmumi4 par strīdu izskatīšanas kārtību saistībā ar komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostas teritorijā un tajos izvērsti analizētie komercdarbības brīvostās tiesiskie pamati ir nozīmīga judikatūra šajā nozarē. Lēmumu nozīmība izpaužas tajā, ka, pirmkārt, tie norāda uz ostas pārvalžu ilggadējās tiesību normu interpretācijas nepareizību un, otrkārt, tie apliecina nepieciešamību pēc grozījumiem minētajos normatīvajos aktos.
Komercdarbības Latvijas ostās normatīvais regulējums
Likuma par ostām 18. panta "Komercdarbības noteikumi ostā" pirmā daļa nosaka, ka komercdarbība ostā notiek saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, ostas noteikumiem, kā arī atbilstoši ostas pārvaldes un attiecīgā komersanta noslēgtajam līgumam. Ostas pārvalde, slēdzot līgumus par komercdarbību ostā, ievēro priekšnoteikumu, ka komercsabiedrības dibinātājiem un dalībniekiem jābūt ar labu reputāciju un stabilu finansiālo stāvokli.
| Ir nepieciešams grozīt Rīgas brīvostas likuma 12. panta pirmo daļu, svītrojot priekšnosacījumus (pretendenta dibinātāju, dalībnieku, valdes locekļu un padomes locekļu laba reputācija, stabils finansiālais stāvoklis, pieredze komercdarbībā), kas jāizpilda, lai tiktu noslēgts līgums par licencētas komercdarbības veikšanu Rīgas brīvostā. |
Detalizētāk komercdarbības formas, kādās var veikt komercdarbību brīvostu teritorijās, nosaka Rīgas un Ventspils brīvostas likumi. Tā kā minētajos Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta lēmumos tika analizētas tieši Rīgas brīvostas likumā paredzētās komercdarbības formas, tad rakstā tiks vērtētas Rīgas brīvostas likumā iekļautās tiesību normas, tomēr skaidrības labad jānorāda, ka Ventspils brīvostas likuma regulējums attiecībā uz komercdarbības brīvostā tiesiskajiem pamatiem ir līdzīgs Rīgas brīvostas likumam gan pirms, gan pēc 2010. gada 14. oktobra grozījumiem un likumā norādītās formas neatšķiras no Rīgas brīvostas likumā noteiktajām. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka judikatūra attiecībā uz Rīgas brīvostu ir vienādi piemērojama arī komercdarbības veikšanai Ventspils brīvostā. Visbeidzot, atsevišķi šīs jomas pamatprincipi, kas norādīti tālāk, pēc analoģijas ir piemērojami arī komercdarbības veikšanai atlikušajās astoņās Latvijas ostās, kurām savu likumu vispār nav, un to darbību regulē Likums par ostām.5
Tiesiskais regulējums pirms 2010. gada 14. oktobra grozījumiem Rīgas brīvostas likumā
Rīgas brīvostas likuma 1. panta trešais punkts redakcijā, kas bija spēkā līdz 2010. gada 9. novembrim, noteica, ka licencēta uzņēmējsabiedrība ir uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas noslēdzis ar ostas pārvaldi līgumu par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā un saņēmis ostas pārvaldes atļauju šādai darbībai. Minētā likuma 3. panta pirmā daļa noteica, ka Rīgas Brīvostas teritorijā uzņēmējdarbību var veikt licencētas uzņēmējsabiedrības, kā arī uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas nav saņēmuši atļauju uzņēmējdarbības veikšanai brīvās zonas režīmā. Brīvās zonas režīms nozīmē nodokļu atvieglojumu un īpašu muitas kontroles pasākumu kopumu, kas piemērojams kapitālsabiedrībām, kuru teritorijas ieguvušas brīvo zonu statusu Rīgas brīvostā. Savukārt likuma 10. panta trešā daļa noteica, ka uzņēmumi, kas nav noslēguši līgumu ar ostas pārvaldi par uzņēmējdarbību brīvās zonas režīmā, brīvostas teritorijā var veikt uzņēmējdarbību bez licencētām uzņēmējsabiedrībām noteiktajiem atvieglojumiem un pakļaujoties ostas pārvaldes kontrolei atbilstoši tās kompetencei; minētajiem uzņēmumiem nav tiesību veikt uzņēmējdarbību brīvo zonu teritorijās.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes