Modernā, demokrātiskā un tiesiskā valstī pašsaprotama ir prasība pēc likumu saprotamības. Normatīvajiem aktiem ir jāsasniedz savi adresāti, un ikvienam ir jāvar īstenot savas Satversmes 90. pantā noteiktās tiesības zināt savas tiesības.1 Arī Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmatā2 ir teikts, ka "normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepārprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāizvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi".
Ja normatīvā akta izstrādātājam un pieņēmējam ir izdevies sekot šim rokasgrāmatas ieteikumam, tad normatīvā akta piemērotājiem nevajadzētu rasties grūtībām to iztulkot un piemērot atbilstoši mērķim. Tiesa, nereti ir situācijas, kad normas mērķis, subjekts vai darbība tās piemērotājiem ir neskaidra vai arī atšķirīgi tiek saprasta no dažādu piemērotāju puses.
Neskaidrība par tiesību normas piemērošanu var rasties arī normas novecošanas rezultātā. Ar laiku var mainīties faktiskie apstākļi un situācija, kuras reglamentēšanai norma savulaik ir tikusi izdota, tāpēc var gadīties, ka tiesību normas piemērotājs kādā brīdī vairs neizprot tās mērķi vai konstatē normatīvā regulējuma neatbilstību esošajai situācijai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes