ŽURNĀLS Akadēmiskā dzīve

Pagājušā gada septembrī Latvijas Universitātes (turpmāk – LU) Padome pieņēma lēmumu veikt iekšējo konsolidāciju, vairākkārt samazinot fakultāšu skaitu no līdzšinējām trīspadsmit fakultātēm līdz pat četrām. Šādas apvienošanas rezultātā Juridisko fakultāti, kā to 2023. gada 21. marta paplašinātajā Juridiskās fakultātes Domes sēdē norādīja LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, varētu apvienot ar pašreizējo Biznesa, vadības un ekonomikas un Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāti, izveidojot jaunu Sociālo zinātņu fakultāti.

Viens no pielikumiem Latvijas Universitātes 2022. gada konsolidētajam pārskatam ir vadības ziņojums, kurā citstarp norādīts, ka "2023. un 2024. gadā plānots izstrādāt un uzsākt LU iekšējās konsolidācijas projektu, lai nodrošinātu LU Stratēģijā 2021–2027 izvirzīto uzdevumu izpildi: personāla potenciāla pilnvērtīgu izmantošanu un izaugsmi, materiālo resursu efektīvu izmantošanu, administratīva atbalsta kompetenci, konkurētspēju veicinošu finansējumu un harmonizāciju ar Eiropas un zinātnes augstākās izglītības telpu". No šī vadības ziņojuma izriet, ka ieguvumi, kas rastos LU Juridiskās fakultātes studentiem, veicot fakultāšu apvienošanu, šobrīd nav saskatāmi, tieši pretēji – eksistē diskusijas par to, vai studiju kvalitāte paliks tāda pati, kāda tā ir bijusi līdz šim.¹

No LU Juridiskās fakultātes personāla vidus ir izskanējusi diezgan liela skepse par konsolidācijas sekām,² taču no studentu puses pašlaik ir atrodams tikai LU Studentu padomes priekšsēdētājas Evas Borskas viedoklis,³ no kura izriet, ka Studentu padome (un līdz ar to arī LU studējošie) drīzāk atbalsta plānoto fakultāšu apvienošanu. Turpretim LU Juridiskajā fakultātē studējošie pievienojas Juridiskās fakultātes akadēmiskajam un vispārējam personālam, uzskatot, ka Juridiskā fakultāte būtu saglabājama kā atsevišķa fakultāte.

Šāds secinājums izriet no aptaujas par LU iekšējo konsolidāciju, ko no 2023. gada 6. līdz 9. jūnijam veica LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde. Šajā rakstā ir veikta iegūto datu analīze, apkopojot studentu vērtējumus par dažādiem ar fakultātes darbību saistītiem apgalvojumiem un tā sauktās "atvērtās atbildes", kurās studenti sniedza papildu komentārus par konsolidācijas iespējamo ietekmi uz juridisko izglītību. Kopumā aptaujā piedalījās 404 studenti no visiem studiju līmeņiem, taču visvairāk atbilžu (gandrīz 75 %) saņemtas no bakalaura līmeņa studentiem – tieši viņus visvairāk varētu ietekmēt fakultāšu apvienošana un tās sekas, ņemot vērā to, ka šiem studentiem ne tikai jāiegūst bakalaura grāds, bet arī daļa no viņiem turpinās studijas gan maģistra, gan doktora līmeņa studiju programmās Latvijas Universitātē.

Izvēloties studijas tieši LU Juridiskajā fakultātē, vairāk nekā pusei studentu bija svarīgs gan studiju virziens, gan LU kā augstskola, taču gandrīz 40 % aptaujāto norādīja, ka viņiem svarīgs bija tikai studiju virziens. Secināms, ka gandrīz visiem studentiem, kas aizpildīja aptauju, studiju virziens – tiesību zinātne – bija vienīgais vai viens no svarīgākajiem faktoriem, kas tika ņemts vērā, izvēloties studēt LU Juridiskajā fakultātē. Populārākie pamatojumi studijām LU Juridiskajā fakultātē bija jomu pārzinošie mācībspēki, fakultātes atrašanās vieta un apkārtējo ieteikumi.

LU Juridiskās fakultātes studenti norāda, ka viņiem lielāka nozīme ir nevis tam, ka viņi studē Latvijas Universitātē (nevis citā augstākās izglītības iestādē), bet gan tam, ka viņi studē tieši LU Juridiskajā fakultātē (nevis citā augstākās izglītības iestādē, kur var apgūt tiesību zinātni). Nozīme tam, ka studenti studē LU, 7 ballu skalā vidēji novērtēta ar 5,64, bet nozīme tam, ka studenti studē LU Juridiskajā fakultātē, vidēji novērtēta ar 6,26 no 7. Līdz ar to Juridiskās fakultātes studentiem svarīgāk ir tas, ka viņi studē tieši LU Juridiskajā fakultātē, nevis LU kopumā. Arī piederība LU Juridiskajai fakultātei tiek vērtēta augstāk nekā piederība LU – piederība Juridiskajai fakultātei 7 ballu skalā vidēji novērtēta uz 5,43, bet piederība LU – 4,78.

Studenti uzskata, ka arī LU Juridiskās fakultātes zīmolam un simbolikai ir liela nozīme vienotas un saliedētas Juridiskās fakultātes saimes veidošanā, jo šādam apgalvojumam pilnībā vai daļēji ir piekrituši teju 87 % aptaujāto. Arī atvērtajos jautājumos vairums studentu ir izcēluši Juridiskās fakultātes reputāciju un prestižu sabiedrībā, kā arī faktu, ka Eiropas atzītākajās universitātēs parasti arī pastāv atsevišķa juridiskā fakultāte. Studentiem svarīga ir arī fakultātes vēsture, tradīcijas, mācībspēku saliedētība, kvalitātes prasības gan studentiem, gan akadēmiskajam personālam, tiesu izspēļu nozīmīgums, kas varētu mazināties atkarībā no apvienotās fakultātes vadības, kā arī studentu un absolventu piederība Juridiskajai fakultātei. Atsevišķi studenti ir norādījuši, ka nevēlētos turpināt studijas Latvijas Universitātē, ja fakultātes tiktu apvienotas. Līdz ar to no aptaujas rezultātiem ir skaidri secināms, ka studējošie izjūt lielāku piederību tieši Juridiskajai fakultātei un augstu vērtē esošo fakultātes zīmolu.

Studiju kvalitāte LU Juridiskajā fakultātē 10 ballu skalā novērtēta uz 7,64, kas ir starp "labi" un "ļoti labi", savukārt C daļas kursu pieejamība vērtēta uz 6,61 no 10 – starp "gandrīz labi" un "labi". Secināms, ka studenti lielākoties ir apmierināti gan ar šī brīža studiju kvalitāti, gan ar citu fakultāšu studiju kursu pieejamību (starpfakultāšu kursu pieejamība un īstenošana ir viens no pamatojumiem iekšējās konsolidācijas nepieciešamībai). Papildus tam lielākā daļa aptaujāto (attiecīgi 65 % un 54 %) norādīja, ka nevēlētos apgūt citu fakultāšu studiju kursus vai pielāgot pašreiz apgūstamo studiju saturu, tajā iekļaujot kursus no citām studiju programmām, kas kļūtu par iespēju konsolidācijas rezultātā.

LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde papildus norāda, ka iecerētā citu fakultāšu kursu nodrošināšana nav nepieciešama "klasiskās" juridiskās izglītības ieguvei. Šobrīd jurista profesijai nepieciešamās prasmes nosaka gan jurista profesijas standarts,⁴ gan valsts vienotā jurista profesionālās kvalifikācijas eksāmena saturs. Tas atšķir juridisko izglītību no citām LU nodrošinātām studiju programmām, jo jurista kvalifikācijas iegūšanai normatīvi ir nostiprināts stingrs saturiskais ietvars. Norādāms, ka profesijas standartā un valsts vienotā eksāmena saturā ietvertās zināšanu prasības ir nepieciešams "pārvērst" studiju kursos 120 (bakalaura studiju programmā) un 80 (maģistra studiju programmā) kredītpunktu apmērā. Jau šobrīd ir saskatāmi izaicinājumi nodrošināt pilnvērtīgu apjomu visiem kursiem, kuru apguvi zināmā mērā paredz profesijas standarts un vienotā eksāmena saturs. Līdz ar to nav iedomājams, kā citu studiju programmu kursu integrēšana var uzlabot studenta iespējas iegūt jurista kvalifikāciju.

Aptaujas respondenti arī norādīja, ka līdzšinējie vienotā eksāmena rezultāti norāda uz to, ka ir nepieciešama padziļināta uzmanība esošajiem tiesību zinātnes priekšmetiem, nevis jārada iespēja novirzīt uzmanību uz citām zinātnēm. Jau šobrīd atsevišķi tiesību zinātnes priekšmeti aptver citu zinātņu aspektus, piemēram, konstitucionālās tiesības ir saistītas ar politikas zinātni, tiesību teorija un juridisko metožu mācība – ar tradicionālo loģiku un konkurences tiesības – ar ekonomiku. Vienlaikus studenti arī atzīst, ka juridiskā izglītība nevar būt pilnībā atrauta no starpdisciplināras pieejas. Atsevišķi studenti norādījuši, ka atbalsta iespēju apgūt, piemēram, ar biznesu vai psiholoģiju saistītos kursus, ņemot vērā to, ka atsevišķās jurista profesijās šīs zināšanas var būt noderīgas. Tomēr absolūtais vairākums noraida šo viedokli, uzsverot klasiskās juridiskās izglītības specifiku un programmas mērķi – veiksmīgi nokārtot jurista kvalifikācijas eksāmenu. Raugoties uz šo apsvērumu, jāņem vērā arī jurista profesijas nozīme sabiedrībā, jo juridiskās izglītības kvalitāte laika gaitā ietekmē prokuratūru, advokatūru, notariātu, tiesu sistēmu un citas valsts institūcijas. Secināms, ka, studentu ieskatā, papildu kursi no citām studiju programmām novērstu fokusu no tiesību zinātnes kursiem, turklāt, ņemot vērā tiesību zinātņu studiju intensitāti, tam vienkārši neatliktu laika.

Fakultātes reorganizācija noteikti ietekmēs arī studentu iespējas līdzdarboties juridiskās izglītības attīstībā. Jau 23 gadus fakultātē darbojas sava studentu pašpārvalde, kas ikdienā rūpējas ne tikai par kultūras dzīves veidošanu, bet arī iesaistās akadēmiskās darbības pilnveidošanā. Vēl joprojām nav skaidrs, vai pēc konsolidācijas LU Juridiskās fakultātes Studentu pašpārvalde pastāvēs kā atsevišķa pašpārvalde, kuras locekļiem ir atvēlētas vietas fakultātes augstākajā lēmējinstitūcijā – Domē, kurā tiek izskatīti nozīmīgākie ar fakultātes darbību saistītie jautājumi. Ir skaidrs, ka lielākā fakultātē gan studentu pārstāvjiem, gan pašiem studentiem kļūs sarežģītāk iesaistīties nozīmīgu lēmumu pieņemšanā un problēmu risināšanā, kā arī saziņa ar fakultātes vadību tiks apgrūtināta, jo reorganizētajās fakultātēs pēc būtības veidosies vēl vairākas pārvaldības pakāpes.

Aptaujas nobeigumā studentiem tika dota iespēja sniegt komentārus par studijām LU Juridiskajā fakultātē un sagaidāmo iekšējo konsolidāciju. 87 % no sniegtajiem viedokļiem ir pret konsolidāciju un, kā jau vairākkārt uzsvērts, lielākās bažas sagādā konsolidācijas ietekme uz juridiskās izglītības kvalitāti un fakultātes prestižu.

Apkopojot iepriekš minēto, studenti ir apmierināti ar esošo fakultātes darbību un izglītības kvalitāti, novērtē esošo fakultātes zīmolu un neatbalsta ieceri reorganizēt Juridisko fakultāti. Pirmkārt, studentus satrauc konsolidācijas ietekme uz studiju kvalitāti un iespēju pilnvērtīgi sagatavoties vienotajam jurista kvalifikācijas eksāmenam. Šāda reforma rada riskus juridiskās izglītības kvalitātei, jo tai ir stingrs saturiskais ietvars, kas to atšķir no citām studiju programmām, kurām var nest labumu citu fakultāšu kursu pieejamība.

Otrkārt, studenti nevēlas zaudēt fakultātes prestižu, simboliku un piederības sajūtu, jo kā daudzi norādījuši, mēs lepojamies studēt tieši LU Juridiskajā fakultātē un nevis kādā citā universitātē vai fakultātē. Vēlam saules mūžu Latvijas Universitātes Juridiskajai fakultātei!