MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģija ir izskatījusi atbildētājas iesniegto kasācijas sūdzību un atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību civillietā par pašvaldības izpirkuma tiesības atzīšanu uz nekustamo īpašumu. Līdz ar to spēkā stājas Vidzemes apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība apmierināta.  ...

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā un viņa aizstāvja kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apsūdzētais atzīts par vainīgu un sodīts ar brīvības atņemšanu uz vienu gadu un probācijas uzraudzību uz vienu gadu par narkotisko vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un pārvadāšanu realizācijas nolūkā. Apgabaltiesas spriedums tika atstāts negrozīts un ir stājies spēkā.  ...

Cilvēkus lielākoties pārsteidz, kā no juristes, pat zvērinātas advokātes, var kļūt par bērnu grāmatu mākslinieci un rakstnieci. Manuprāt, tajā nav nekā pārsteidzoša. Esmu pārliecināta, ka juristi patiesībā ir ļoti radoši cilvēki. ...

Šajā apskatā apkopotas nacionālās un starptautiskās likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 25. līdz 29. maijam. ...

Eiropas Tiesību zinātņu studentu asociācija (ELSA Latvia) sadarbībā ar Tiesībsarga biroju 2. jūnijā aicina uz klātienes diskusiju “Stratēģiskās tiesvedības pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP): kā aizsargāt vārda brīvību un darbošanos sabiedrības interesēs?”.  ...

Raksta mērķis ir aplūkot, kā Eiropas Mediju brīvības akta (turpmāk – EMBA)1 18. pants papildina un mijiedarbojas ar citiem tiesību aktiem, piemēram, Digitālo pakalpojumu aktu (turpmāk – DSA) un Mākslīgā intelekta aktu, un kādas priekšrocības tas var sniegt mazāku dalībvalstu kontekstā. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir izskatījis blakus sūdzību par Administratīvās rajona tiesas tiesneša atteikšanos pieņemt pieteikumu, kurā pieteicējs lūdzis labvēlīga administratīvā akta izdošanu un atvainošanos, un atzinis, ka tiesneša lēmums ir atceļams.  ...

26. maijā valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Kriminālsodu izpildes likums”, kas paredz modernizēt soda izpildes sistēmu un stiprināt sabiedrības drošību. Jaunais regulējums ieviesīs mūsdienīgu, cilvēktiesībās balstītu pieeju soda izpildei, vienlaikus lielāku uzsvaru liekot uz notiesāto resocializāciju un atkārtotas noziedzības mazināšanu. Likumprojekts paredz skaidrāku un efektīvāku soda izpildes kārtību, stiprinot drošības un uzraudzības pasākumus, diskriminācijas aizliegumu un mazinot ieslodzīto neformālās hierarhijas ietekmi.  ...

26. maijā Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas sadarbībā ar Tieslietu padomi izstrādātos grozījumus likumā “Par tiesu varu”. To mērķis ir stiprināt tiesu varas neatkarību, paplašināt tiesu pašnoteikšanos jautājumos par tiesnešu karjeru un tiesu budžetu, kā arī vairot sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.  ...

Ko darīt ar Latvijas bāriņtiesām, lai tās patiešām aizstāvētu bērnu intereses? Vai e-lieta ir “akmens, kas karājas tiesu sistēmas kaklā”? Vai klientam būtu jāzaudē, ja advokāts nav sagatavojies tiesas sēdei? Vai civilprocesā ir spēkā sacīkstes princips? Cik reāla ietekme ir tiesībsarga rekomendācijām? Ko Tiesībsarga birojs ir izdarījis 20 gados, un ko pusgada laikā ir izdarījusi jaunā tiesībsardze Karina Palkova? ...

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis aizstāvja iesniegto kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu lietā, kurā persona apsūdzēta par sadarbību un ziņu nodošanu Krievijas Federācijas izlūkdienestam, kā arī par šaujamieroča munīciju un sprāgstvielu glabāšanu. Senāts atzina, ka kasācijas sūdzībā atkārtoti apelācijas sūdzībā norādītie argumenti, kurus apelācijas instances tiesa ir izvērtējusi un motivēti noraidījusi, kā arī tie nerada šaubas par pārsūdzētā nolēmuma tiesiskumu un izskatāmajai lietai nav būtiskas nozīmes judikatūras veidošanā. Pamatojoties uz minēto, Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību.  ...

Šajā apskatā apkopotas nacionālās un starptautiskās likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 18. līdz 22. maijam. ...

Svarīgākais tiesu varas gada notikums – tiesnešu konference – šoreiz tika veltīts tiesvedības kultūras jautājumiem. Tomēr pasākuma ievadā tiesnešus uzrunāja Valsts prezidents, tieslietu ministre un Augstākās tiesas priekšsēdētājs, iezīmējot plašāku aktualitāšu loku – tiesas spriešanas efektivitātes un kvalitātes problēmas, cilvēkresursu trūkumu, tiesu varas neatkarības garantijas, tiesu varas nepārtrauktības nodrošināšanu valsts apdraudējuma apstākļos, e-lietas darbības neefektivitāti, nepieciešamību reformēt zemesgrāmatas u.c. problēmas. Jāatgādina, ka tiesnešu konference saskaņā ar likumu “Par tiesu varu” ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuras darbā ar balsstiesībām piedalās Augstākās tiesas tiesneši, apgabaltiesu tiesneši, rajonu (pilsētu) tiesu tiesneši. Šī gada konference, kas 15. maijā risinājās Latvijas Universitātes Lielajā aulā, piedalījās 58 % jeb 283 no 485 Latvijas tiesnešiem. “Jurista Vārds” piedāvā lasītājiem iespēju pilnībā iepazīties ar skatījumu, ko par tiesu varu šajā pasākumā pauda Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere, kā arī Augstākās tiesas un Tieslietu padomes priekšsēdētājs Aigars Strupišs. ...

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis prasītāja kasācijas sūdzību lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās un neatņemamās daļas vērtības izmaksu naudā un atcēlis Latgales apgabaltiesas spriedumu daļā. Lieta šajā daļā nodota jaunai izskatīšanai Latgales apgabaltiesā.  ...