MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 30. marta līdz 2. aprīlim. ...

I. Ievads Pēc Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību1 (turpmāk – Lansarotes konvencija) stāšanās spēkā Latvijā 2014. gada 1. decembrī2 tika veikti vairāki būtiski normatīvi un institucionāli pasākumi – pastiprināti sodi par noziedzīgiem nodarījumiem pret bērniem, pagarināti noilguma termiņi, ieviesta obligāta probācijas uzraudzība, kriminalizēta intīma rakstura materiālu izplatīšana ...

Rīgas Stradiņa universitātē 2025. gada 27. maijā tika aizstāvēts šī raksta autora promocijas darbs “Reiderisma fenomena transformēšanās, tā funkcionalitātes un tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā”1 (darba zinātniskā vadītāja – asoc. prof. Dr. iur. Inga Kudeikina). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autors sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās. ...

Mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) attīstība pēdējos gados ir būtiski ietekmējusi diskusijas par juridisko profesiju nākotni. Publiskajā telpā arvien biežāk izskan pieņēmumi, ka MI risinājumi tuvākajā laikā varētu aizstāt juristus vai vismaz būtiski samazināt pieprasījumu pēc juridiskajiem pakalpojumiem. Vienlaikus starptautiski pētījumi liecina par pretēju tendenci, piemēram, “Forbes” veiktā aptauja rāda, ka aptuveni 73 % juristu plāno integrēt MI savā ikdienas darbā, savukārt 65 % advokātu biroju uzskata, ka spēja efektīvi izmantot ģeneratīvo MI tuvāko piecu gadu laikā noteiks to konkurētspēju.1 Šie dati liecina, ka jautājums nav par to, vai MI aizstās juristus, bet gan par to, kā tas mainīs juridiskā darba saturu. Turklāt MI ienākšana juridiskajā praksē izgaismo arī plašāku problēmu – tieslietu sistēmas noslodzes un efektivitātes jautājumus, kam līdz šim nav tikusi pievērta pienācīga uzmanība. ...

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu civillietā, ar kuru noraidīts pieteikums par kasācijas sūdzības trūkumu novēršanai noteiktā procesuālā termiņa atjaunošanu, un atzinis, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīts pieteikums lietā, kurā pārsūdzēts Valsts vides dienesta lēmums uzlikt pieteicējai – SIA “VERTUM” – pienākumu nodot tai piederošajā īpašumā uzglabātus atkritumus.  ...

2026. gada 30. martā Satversmes tiesa pasludināja spriedumu lietā Nr. 2024-30-01, ar kuru atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu attiecībā uz sabiedrisko mediju satura veidošanu mazākumtautību valodās. Tiesa uzsvēra, ka tieši likumdevējam, respektējot sabiedrisko mediju neatkarību un redakcionālo brīvību, ir jānodrošina, lai sabiedrisko mediju satura veidošanā līdzsvaroti tiek aizsargāta gan latviešu valoda, gan pie mazākumtautībām piederošo personu tiesības, gan valsts drošība.  ...

Šajā apskatā apkopotas nacionālās un starptautiskās likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 23. līdz 27. martam. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma atcelšanu daļā, un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.  ...

Šogad prokuratūra koncentrēsies uz kriminālvajāšanas efektivitātes uzlabošanu un mērķtiecīgu resursu ieguldīšanu prioritārajiem darbības virzieniem, īpašu uzmanību pievēršot kriminālprocesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar valsts drošības apdraudējumu, korupciju un vardarbību ģimenē, iezīmējot 2026. gada prioritātes uzsver ģenerālprokurors Armīns Meisters.  ...

Latvijas Republikas ģenerālprokurora Armīna Meistera ziņojums par 2025. gadā paveikto un 2026. gada darbības prioritātēm. ...

Šajā pārskatā atspoguļots Satversmes tiesas veikums no 2025. gada 1. janvāra līdz 2025. gada 31. decembrim. ...

2026. gada 26. martā Satversmes tiesa pieņēma spriedumu lietā Nr. 2025-13-01. Tiesa atzina par Satversmei neatbilstošu regulējumu par zemesgrāmatā nostiprinātu nomas tiesību dzēšanu uz nekustamo īpašumu, kas kā bezīpašnieka lieta piekritis valstij pēc kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas. Satversmes tiesa secināja, ka kooperatīvās sabiedrības vienkāršotās likvidācijas gadījumā likumdevējs nav līdzsvarojis sabiedrības un nomnieka intereses tā, lai tiktu sasniegts pēc iespējas taisnīgs rezultāts. Nekustamā īpašuma atgriešana civiltiesiskajā apgrozībā nodrošināma atbilstoši taisnīguma principam, tāpēc nedrīkst pastāvēt situācija, ka nomniekiem nav iespējams efektīvi aizsargāt savas tiesības.  ...