MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību par Kurzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru kādam vīrietim piespriests 12 gadus un trīs mēnešus ilgs brīvības atņemšanas sods par vairāku mazgadīgu personu pamudināšanu iesaistīties seksuālās darbībās, izmantojot saziņu sociālajos tīklos.  ...

Šogad aprit 85 gadi kopš 1940. gada vasaras, kad Latvijas Republika de facto beidza pastāvēt. Par Latvijas okupāciju 1940. gadā jau ir sarakstīts daudz pētījumu,1 grāmatu,2 un šos notikumus ir skatījusi un analizējusi arī Satversmes tiesa.3 Režisors Toms Treinis un dramaturgs Matīss Gricmanis Dailes teātrī ir iestudējuši lielisku izrādi “Kur pazuda valsts?” (pirmizrāde notika 2023. gada 6. janvārī). To papildināja Dailes teātra izdotais buklets ar tādu pašu nosaukumu, kurā vizuāli ar tekstu, fotogrāfijām un dokumentiem tiek sniegts ieskats 1940. gada notikumos. Šī raksta mērķis ir sniegt ieskatu par šiem notikumiem nedaudz no cita rakursa: ko tā laika politiskā elite varēja izdarīt labāk, lai mums pēc Latvijas Republikas de facto atjaunošanas ar Krievijas Federāciju nebūtu jāstrīdas par tik vienkāršu jautājumu: bija vai nebija okupācija? ...

Kāpēc pienākums? Tiesiskā sistēma tiesiskā demokrātiskā valstī nevar pastāvēt bez indivīdam noteiktiem pienākumiem un samērīgiem tiesību ierobežojumiem. Sabiedrība savas funkcijas var pildīt tikai tad, ja tās indivīdi pilda arī savus pienākumus. Pienākumi kā juridiski saistošas tiesību normas var tikt noteikti dažādu līmeņu un juridiska spēka tiesību aktos. Tā, piemēram, tiesību doktrīnā ir atzīts, ka no Satversmes noteikumiem ...

Šī raksta mērķis ir analizēt bērna pārmaiņus dzīvošanas pie abiem vecākiem tiesisko regulējumu Latvijas Republikā, identificēt problēmas, kas saistītas ar tās praktisko piemērošanu tiesvedībā, kā arī piedāvāt priekšlikumus regulējuma un judikatūras pilnveidei, balstoties arī uz citu Eiropas valstu pieredzi. ...

Darba tiesiskās attiecības ietver gan nepieciešamību nodrošināt darbinieku interešu un pamattiesību, gan arī darba devēju interešu aizsardzību. Lai gan darba tiesisko attiecību ietvaros vispārēji tiek uzskatīts, ka darbinieks atrodas mazāk aizsargātā pozīcijā, ir būtiski nodrošināt līdzsvaru starp darbinieka un darba devēja tiesībām, tostarp darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumos. ...

I Laikā, kad Eiropā notiek karš, arī tiesību piemērotāju, tostarp tiesu, loma mainās. Pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos jo īpaši svarīgi ir mūsu valsts drošības, konstitucionālo pamatu, demokrātijas, ilgtspējas, kā arī iekļaujošas un cieņpilnas sabiedrības aizsardzības jautājumi, kas ir mūsu kopējā prioritāte. Es tos dēvēju par Latvijas pastāvēšanai būtiskām vērtībām. Tiesas īsteno ne tikai personas tiesību, tiesisko ...

Krimināllikuma (turpmāk – KL) 157. pantā ir paredzēta atbildība par neslavas celšanu – apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu. Latvijā ir nostiprinājusies prakse, ka neslavu var celt tikai fiziskai personai. Lai arī juridiskas personas reputācija nav saistāma ar personas cieņu kā morālu kategoriju, Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksē atzīts, ka vismaz noteiktos gadījumos juridiskās personas būtu aizsargājamas pret neslavas celšanu.1 Tādējādi vērtējams, vai atbilstoši KL 157. pantā ietvertās tiesību normas saturam, kas atklājams interpretācijas ceļā, aptuveni 181 500 Latvijā reģistrēto komersantu2 un citas juridiskas personas šādu aizsardzību tik tiešām bauda. Autoru ieskatā, nostiprinātajai tiesībsargājošo iestāžu praksei trūkst pamatojuma, un autori ir pārliecināti, ka tāds nav bijis neslavas celšanas institūta mērķis – attiecināt to tikai uz fizisku personu. ...

Eiropas Komisijas ikgadējais pārskats par tiesiskumu Eiropas Savienībā1 (ES) kalpo kā viens no būtiskākajiem Savienības tiesiskās kārtības uzraudzības instrumentiem, kura mērķis ir analizēt dalībvalstu tiesu sistēmu efektivitāti, kvalitāti un neatkarību, balstoties uz salīdzināmiem kvantitatīviem un kvalitatīviem rādītājiem. ...

Jūlija sākumā Eiropas Komisija (EK) ir publicējusi 2025. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā un Latvijā.1 Ziņojumi par katru dalībvalsti sastāv no četrām daļām, kurās aplūkota dalībvalsts tiesu sistēma, pretkorupcijas sistēma, plašsaziņas līdzekļu plurālisms un neatkarība un visbeidzot citi institucionāli jautājumi saistībā ar varas dalīšanu. Aplūkosim sīkāk, kas ir teikts 2025. gada ziņojumā par Latviju. ...

Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks – paredz Saeimā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā, kas stājās spēkā 16. jūlijā. Tādējādi ieviests princips, ka “parāds seko dzīvoklim”. Ieviešot šo principu, jaunajam dzīvokļa īpašniekam būs jānomaksā dzīvokļa parāds par komunālajiem pakalpojumiem, mājas pārvaldīšanas izdevumiem, iemaksām uzkrājumu fondā, kā arī zemes likumiskās lietošanas tiesībām. Parādi ...

16. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi Komerclikumā, kas vienkāršo kapitālsabiedrību reģistrācijas un pamatkapitāla palielināšanas procesu. Turpmāk Uzņēmumu reģistram būs jāiesniedz mazāk dokumentu. Dibinot sabiedrību ar pamatkapitālu, kas tiek apmaksāts naudā līdz 50 000 eiro, vairs nav jāiesniedz maksājumu pakalpojumu sniedzēja izziņa vai cits dokuments, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu – pietiek ar dibinātāju apliecinājumu, ...

24. jūlijā Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs tikās ar Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektoru Kasparu Gorkšu un sociālās drošības un veselības aprūpes ekspertu Pēteri Leiškalnu, lai pārrunātu darbnespējas lapu izsniegšanas un kontroles problemātiku. Tikšanās laikā tika akcentēta nepieciešamība steidzami ieviest reāli darbojošos un efektīvu uzraudzības mehānismu darbnespējas lapu pamatotības izvērtēšanai, ...

22. jūlijā Satversmes tiesā ierosinātas divas lietas “Par Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma pārejas noteikumu 43.2 punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam un trešajam teikumam, kā arī Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumu Nr. 103 “Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” 40. un 42. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam”. ...

Ik gadu Eiropas Komisija publicē EU Justice Scoreboard jeb Eiropas Savienības tiesiskuma rādītāju pārskatu – salīdzinošu analītisku instrumentu, kas ar objektīvu datu palīdzību sniedz pārskatu par nacionālo tiesu sistēmu efektivitāti, kvalitāti un neatkarību. Pārskata mērķis nav ranžēt valstis vai tās nosodīt, bet gan iedrošināt uz izaugsmi: tas ir kā spogulis, kas atklāj, kurās jomās dalībvalstis uzrāda labus rezultātus un ...