MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Latvijas Universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē 2025. gada 19. septembrī tika aizstāvēts šī raksta autora promocijas darbs “Transnacionālie uzņēmumi un cilvēktiesības: valsts pienākumi un regulējuma nepieciešamība”1 (darba zinātniskais vadītājs – asoc. prof. Dr. iur. Artūrs Kučs). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autors sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās. ...

Senāta Krimināllietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par elektronisko sakaru kabeļa zādzību no pazemes kabeļu kanalizācijas akas, un nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.  ...

Senāts ir izskatījis aizstāvja iesniegto kasācijas sūdzību un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā, kurā apsūdzēta persona, kas ļaunprātīgi nepildīja lēmumu par aizsardzību pret vardarbību. Līdz ar to spēkā stājies Vidzemes apgabaltiesas lēmums, ar kuru apsūdzētais tika sodīts ar 140 stundām sabiedriskā darba.  ...

Informācija par Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (Padome) laikposmā no 2026. gada 19. marta līdz 7. aprīlim pieņemtajiem lēmumiem. ...

Senāta Krimināllietu departaments ir atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā par uzbrukumu varas pārstāvjiem sakarā ar to likumisku dienesta darbību un atstājis negrozītu Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atstāts negrozīts Rīgas rajona tiesas taisītais notiesājošais spriedums.  ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās rajona tiesas lēmumu, ar kuru izbeigta tiesvedība lietā par zvērināta advokāta tiesībām pieprasīt informāciju no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), un nodevis lietu jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā.  ...

Grāmata "Drošības dienests starpkaru Latvijā, 1918–1940: vēsture” ir pirmais fundamentālais pētījums par Latvijas Republikas civilā pretizlūkošanas un drošības dienesta vēsturi. Tā sniedz vērtīgu informāciju par Valsts drošības dienesta sākotni, par Latvijas nacionālajai drošībai pastāvošajiem draudiem starpkaru periodā, spec dienesta darbiniekiem un darba metodēm. ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 30. marta līdz 2. aprīlim. ...

I. Ievads Pēc Eiropas Padomes Konvencijas par bērnu aizsardzību pret seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību1 (turpmāk – Lansarotes konvencija) stāšanās spēkā Latvijā 2014. gada 1. decembrī2 tika veikti vairāki būtiski normatīvi un institucionāli pasākumi – pastiprināti sodi par noziedzīgiem nodarījumiem pret bērniem, pagarināti noilguma termiņi, ieviesta obligāta probācijas uzraudzība, kriminalizēta intīma rakstura materiālu izplatīšana ...

Rīgas Stradiņa universitātē 2025. gada 27. maijā tika aizstāvēts šī raksta autora promocijas darbs “Reiderisma fenomena transformēšanās, tā funkcionalitātes un tiesiskā regulējuma problemātika Latvijā”1 (darba zinātniskā vadītāja – asoc. prof. Dr. iur. Inga Kudeikina). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autors sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās. ...

Mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) attīstība pēdējos gados ir būtiski ietekmējusi diskusijas par juridisko profesiju nākotni. Publiskajā telpā arvien biežāk izskan pieņēmumi, ka MI risinājumi tuvākajā laikā varētu aizstāt juristus vai vismaz būtiski samazināt pieprasījumu pēc juridiskajiem pakalpojumiem. Vienlaikus starptautiski pētījumi liecina par pretēju tendenci, piemēram, “Forbes” veiktā aptauja rāda, ka aptuveni 73 % juristu plāno integrēt MI savā ikdienas darbā, savukārt 65 % advokātu biroju uzskata, ka spēja efektīvi izmantot ģeneratīvo MI tuvāko piecu gadu laikā noteiks to konkurētspēju.1 Šie dati liecina, ka jautājums nav par to, vai MI aizstās juristus, bet gan par to, kā tas mainīs juridiskā darba saturu. Turklāt MI ienākšana juridiskajā praksē izgaismo arī plašāku problēmu – tieslietu sistēmas noslodzes un efektivitātes jautājumus, kam līdz šim nav tikusi pievērta pienācīga uzmanība. ...

Senāta Civillietu departaments ir izskatījis blakus sūdzību par Rīgas apgabaltiesas lēmumu civillietā, ar kuru noraidīts pieteikums par kasācijas sūdzības trūkumu novēršanai noteiktā procesuālā termiņa atjaunošanu, un atzinis, ka pārsūdzētais lēmums ir atceļams.  ...