MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Mākslīgais intelekts Termins “mākslīgais intelekts” (turpmāk – MI) ir plašs jēdziens, kurš dažādās jomās var krasi atšķirties; tā drīzāk ir ideja vai mērķis, nevis koncepts.1 Eiropas Savienība (turpmāk – ES), savukārt, ir pieņēmusi Regulu (ES) 2024/1689 jeb Mākslīgā intelekta aktu – pasaules pirmo visaptverošo tiesību aktu šajā jomā.2 Tā 3. panta 1. punktā noteikts, ka “MI sistēma” ir mašinizēta sistēma, kura projektēta darboties ar dažādiem ...

Vai tiešām Latvijai vajadzīgs jauns kriminālprocesa likums? Vai būvniecības procesa debirokratizācijas kampaņa neradīs drošības riskus (līdzīgus Zolitūdes traģēdijai)? Kāpēc publisko būvniecības projektu izmaksas turpina pieaugt, un vai sabiedrībai vienmēr par to būtu jāmaksā? Kā nošķirt normu konkurenci no noziedzīgu nodarījumu kopības, ja pat likuma formulējumi ne vienmēr sniedz skaidru atbildi? “Jurista Vārda” jūlija sarunā Ph. D. Māris Leja ...

Eiropas Komisija (EK) publicējusi 2026. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (Rule of Law Report), kurā izvērtēta tiesiskuma situācija un reformas visās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā. Ziņojumā pozitīvi novērtēts Latvijas progress tiesu neatkarības stiprināšanā, Tieslietu akadēmijas uzsākšanā un mediju brīvības nodrošināšanā.  ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 13. līdz 17. jūlijam. ...

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā iesniegto kasācijas sūdzību un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par iespēju nodrošināt nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā lielam personu skaitam.  ...

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības problemātika krimināltiesībās ir viens no tiem jautājumu lokiem, kuros īpaši spilgti atklājas krimināltiesību teorijas un prakses savstarpējā saikne. Lai gan tādi jēdzieni kā normu konkurence, noziedzīgu nodarījumu kopība, atsevišķs jeb vienots noziedzīgs nodarījums vai recidīvs krimināltiesību doktrīnā ir pazīstami jau ilgstoši, to piemērošana konkrētās lietās joprojām rada sarežģītus un ...

Lennarts Meri, Igaunijas Republikas prezidents no 1992. līdz 2001. gadam, savulaik izteica ļoti interesantu domu: “Mazo valstu atomierocis ir starptautiskās tiesības”,1 un viņam var pilnībā piekrist. Gan Igaunijas, gan pārējo Baltijas valstu neatkarības de facto atjaunošana 1990.–1991. gadā visvairāk sakņojās tieši starptautiskajās tiesībās. Toreiz pirmā valsts, kas izrādīja savu drosmi un atzina Latvijas Republiku, bija mazā Islande. Tas notika, lielā mērā pateicoties Jonam Baldvinam Hannibalsonam (Jón Baldvin Hannibalsson), kurš bija Islandes ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs no 1988. līdz 1995. gadam un liels Baltijas valstu draugs.2 ...

Neliela, profesionāla, efektīva valsts pārvalde – mērķis, kas ir aktuāls jebkurai valstij, bet šobrīd Latvijai jo īpaši, jo jārod budžeta nauda tik svarīgām vajadzībām kā valsts aizsardzība un sabiedrība saasināti uztver jebkuru nelietderīgu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantojumu. Tēma kļūst aktuāla arī katru vēlēšanu priekšvakarā, kad politiķi nekavējas “birokrātus” padarīt par visu problēmu vaininiekiem un galvenajiem savu neveiksmju grēkāžiem. Kopš pagājušā gada Latvijā izveidota īpaša darba grupa birokrātiskā sloga mazināšanai, ko vada jurists Jānis Endziņš, kurš savulaik pats strādājis valsts pārvaldē, bet pēdējos gados darbojies uzņēmēju organizācijās. Kādi ir šīs darba grupas mērķi un kā veicas ar birokrātijas mazināšanu Latvijā – J. Endziņš izstāstīja sarunā ar žurnāla “Jurista Vārds” redakciju. ...

Ievadam – konstitucionālās sūdzības ieviešanas devums Šis ir Satversmes tiesas dibināšanas 30 gadu jubilejas gads – laiks, kad īpaši skaidri apzināmies konstitucionālās kontroles nozīmi Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts attīstībā. Tomēr šogad atzīmējams vēl viens Satversmes tiesas darbā būtisks pagrieziena punkts – 1. jūlijā aprit 25 gadi, kopš sācis darboties konstitucionālās sūdzības institūts. Tas ir brīdis, ...

Šajā rakstā tiek aplūkots viens no visplašāk izmantotajiem un sabiedrībā labi zināmiem apdrošināšanas pakalpojumiem – ceļojumu apdrošināšana. Lai gan ikdienas uztverē tā bieži tiek uzskatīta par pašsaprotamu un salīdzinoši vienkāršu aizsardzības mehānismu ceļojuma laikā, juridiski tā ietver vairākus sarežģītus jautājumus par palīdzības apdrošināšanas būtību, apdrošināšanas līguma noteikumu saturu, tostarp izņēmumu piemērošanu un apdrošinātāja atbildības robežām. Tieši ceļojumu apdrošināšanas plašā izplatība un praktiskā nozīme padara ar to saistītos strīdus īpaši aktuālus. ...

Aizvadītā mēneša hronikā ir ietverts dažādu notikumu, likumdošanas un tiesu prakses aktualitāšu apskats. ...

Normu konkurences noteikumi nodrošina, ka persona netiek sodīta dubulti par vienu un to pašu nodarījumu. Krimināltiesībās ir atzīti vairāki normu konkurences veidi, kā vispārējas un speciālas normas un plašāka un šaurāka satura normas konkurence. Senāts 2025. gada 3. septembra lēmumā SKK‑77/2025 norādīja uz vēl vienu normu konkurences veidu – subsidiāras un pamatnormas konkurenci. Raksta mērķis ir analizēt normu konkurences jēdzienu un veidus, to nošķīrumu un lex consumens derogat legi consumptae principa vietu Latvijas krimināltiesībās. ...

Normu konkurence un noziedzīgu nodarījumu kopība ir cieši saistīti krimināltiesību institūti. To nošķiršana ir būtiska gan pareizai juridiskajai kvalifikācijai, gan soda noteikšanai, gan citos aspektos. Tomēr praksē šī nošķiršana bieži rada grūtības, jo vieni un tie paši faktiskie apstākļi var radīt priekšstatu gan par normu konkurenci, gan par noziedzīgu nodarījumu kopību. Tādēļ šā raksta mērķis ir sniegt vispārēju pārskatu par šādiem jautājumiem: 1) kādi ir normu konkurences veidi; 2) kā normu konkurenci nošķirt no noziedzīgu nodarījumu kopības; 3) kā savā starpā nošķirt noziedzīgu nodarījumu kopības veidus – ideālo un reālo kopību. ...

Ar noziedzīgu nodarījumu daudzējādību saistītie jautājumi kā vieni no sarežģītākajiem krimināltiesībās saglabā nemainīgu aktualitāti.1 Atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma un noziedzīgu nodarījumu kopības izpratnes un savstarpējās norobežošanas jautājumiem veltīta liela vērība jau iepriekš, tostarp publikācijās “Jurista Vārdā”. Raksta ietvaros2 autore pamatā pievērsīsies atsevišķa (vienota) noziedzīga nodarījuma un noziedzīgu nodarījumu kopības kvalifikācijas un soda noteikšanas aktualitātēm, aplūkojot Senāta Krimināllietu departamenta (turpmāk – Senāts) lēmumos paustās atziņas. Judikatūrā izdarītie secinājumi, tajā skaitā par Krimināllikuma (turpmāk – KL) 285. un 285.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tvērumu un savstarpējo nošķiršanu, mudināja pievērst uzmanību aktualizēto jautājumu nevienveidīgajai izpratnei Latvijas tiesu praksē. Rakstā aplūkoti arī citu noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas un soda noteikšanas jautājumi, tostarp saistībā ar KL piemērošanas spēka laikā principiem. ...