MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Raksta mērķis ir pamatot, ka bērna viedoklis un iespējamie drošības riski civilprocesā prasa kvalitatīvu procesuālu reakciju. Tādēļ bērna labāko interešu princips analizējams ne tikai kā materiāltiesisks kritērijs, bet arī kā procesuāls standarts, kas ietekmē lietas izskatīšanas ātrumu, procesuālo trūkumu novēršanas samērīgumu, bērna viedokļa izvērtēšanu, riska pārbaudi un pagaidu noregulējuma saturu. ...

Ir aizritējusi pirmā desmitgade kopš ar Regulu 1215/2012 (turpmāk – Briseles Ia regula) Eiropas Savienības robežās atcelta eksekvatūras procedūra, iecerot atvieglot dalībvalstu nolēmumu atzīšanas un izpildes procesus, kā arī samazināt ar tiem saistītās izmaksas un tiesu sistēmu noslogotību. 2025. gads iezīmēja ne vien apaļu dokumenta aprites jubileju, bet atnesa arī Eiropas Komisijas publicēto ziņojumu par Briseles Ia regulas piemērošanas praksi. Autora ieskatā, šī ziņojuma gaismā ir piemērots brīdis kritiski paraudzīties uz eksekvatūras atcelšanas rezultātiem, īpašu uzmanību pievēršot tiem Briseles Ia regulas elementiem, kuros pilnīgs viendabīgums ar nolūku vai nejauši nav ticis panākts. ...

Senāta Krimināllietu departaments ir apkopojis tiesu praksi, secinājumus un atziņas krimināllietās par valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu, personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai un nodrošināšanu ar iespēju nelikumīgi uzturēties Latvijā. Apkopojumā analizēti Senāta un apgabaltiesu nolēmumi lietās, kas izskatītas no 2020. līdz 2025. gadam.  ...

16. oktobrī plkst. 11.00 Tieslietu akadēmijā ar vieslekciju “ES vērtības: tvērums, piemērošana un ietekme” uzstāsies Eiropas Savienības (ES) tiesību akadēmiķis, Oksfordas Universitātes emeritētais profesors Pols Kreigs (Paul Craig). Lekcija būs īpaši noderīga praktiķiem, jo tajā tiks skaidrots, ko praksē nozīmē ES vērtību iedzīvināšana un kā tas ietekmē tiesību piemērošanu.  ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 20. līdz 24. jūlijam. ...

Mākslīgais intelekts Termins “mākslīgais intelekts” (turpmāk – MI) ir plašs jēdziens, kurš dažādās jomās var krasi atšķirties; tā drīzāk ir ideja vai mērķis, nevis koncepts.1 Eiropas Savienība (turpmāk – ES), savukārt, ir pieņēmusi Regulu (ES) 2024/1689 jeb Mākslīgā intelekta aktu – pasaules pirmo visaptverošo tiesību aktu šajā jomā.2 Tā 3. panta 1. punktā noteikts, ka “MI sistēma” ir mašinizēta sistēma, kura projektēta darboties ar dažādiem ...

Vai tiešām Latvijai vajadzīgs jauns kriminālprocesa likums? Vai būvniecības procesa debirokratizācijas kampaņa neradīs drošības riskus (līdzīgus Zolitūdes traģēdijai)? Kāpēc publisko būvniecības projektu izmaksas turpina pieaugt, un vai sabiedrībai vienmēr par to būtu jāmaksā? Kā nošķirt normu konkurenci no noziedzīgu nodarījumu kopības, ja pat likuma formulējumi ne vienmēr sniedz skaidru atbildi? “Jurista Vārda” jūlija sarunā Ph. D. Māris Leja ...

Eiropas Komisija (EK) publicējusi 2026. gada ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā (Rule of Law Report), kurā izvērtēta tiesiskuma situācija un reformas visās ES dalībvalstīs, tostarp Latvijā. Ziņojumā pozitīvi novērtēts Latvijas progress tiesu neatkarības stiprināšanā, Tieslietu akadēmijas uzsākšanā un mediju brīvības nodrošināšanā.  ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 13. līdz 17. jūlijam. ...

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis apsūdzētā iesniegto kasācijas sūdzību un atteicies ierosināt kasācijas tiesvedību krimināllietā par iespēju nodrošināt nelikumīgi uzturēties Latvijas Republikā lielam personu skaitam.  ...

Noziedzīgu nodarījumu daudzējādības problemātika krimināltiesībās ir viens no tiem jautājumu lokiem, kuros īpaši spilgti atklājas krimināltiesību teorijas un prakses savstarpējā saikne. Lai gan tādi jēdzieni kā normu konkurence, noziedzīgu nodarījumu kopība, atsevišķs jeb vienots noziedzīgs nodarījums vai recidīvs krimināltiesību doktrīnā ir pazīstami jau ilgstoši, to piemērošana konkrētās lietās joprojām rada sarežģītus un ...

Lennarts Meri, Igaunijas Republikas prezidents no 1992. līdz 2001. gadam, savulaik izteica ļoti interesantu domu: “Mazo valstu atomierocis ir starptautiskās tiesības”,1 un viņam var pilnībā piekrist. Gan Igaunijas, gan pārējo Baltijas valstu neatkarības de facto atjaunošana 1990.–1991. gadā visvairāk sakņojās tieši starptautiskajās tiesībās. Toreiz pirmā valsts, kas izrādīja savu drosmi un atzina Latvijas Republiku, bija mazā Islande. Tas notika, lielā mērā pateicoties Jonam Baldvinam Hannibalsonam (Jón Baldvin Hannibalsson), kurš bija Islandes ārlietu un ārējās tirdzniecības ministrs no 1988. līdz 1995. gadam un liels Baltijas valstu draugs.2 ...

Neliela, profesionāla, efektīva valsts pārvalde – mērķis, kas ir aktuāls jebkurai valstij, bet šobrīd Latvijai jo īpaši, jo jārod budžeta nauda tik svarīgām vajadzībām kā valsts aizsardzība un sabiedrība saasināti uztver jebkuru nelietderīgu valsts un pašvaldību līdzekļu izmantojumu. Tēma kļūst aktuāla arī katru vēlēšanu priekšvakarā, kad politiķi nekavējas “birokrātus” padarīt par visu problēmu vaininiekiem un galvenajiem savu neveiksmju grēkāžiem. Kopš pagājušā gada Latvijā izveidota īpaša darba grupa birokrātiskā sloga mazināšanai, ko vada jurists Jānis Endziņš, kurš savulaik pats strādājis valsts pārvaldē, bet pēdējos gados darbojies uzņēmēju organizācijās. Kādi ir šīs darba grupas mērķi un kā veicas ar birokrātijas mazināšanu Latvijā – J. Endziņš izstāstīja sarunā ar žurnāla “Jurista Vārds” redakciju. ...

Ievadam – konstitucionālās sūdzības ieviešanas devums Šis ir Satversmes tiesas dibināšanas 30 gadu jubilejas gads – laiks, kad īpaši skaidri apzināmies konstitucionālās kontroles nozīmi Latvijas kā demokrātiskas tiesiskas valsts attīstībā. Tomēr šogad atzīmējams vēl viens Satversmes tiesas darbā būtisks pagrieziena punkts – 1. jūlijā aprit 25 gadi, kopš sācis darboties konstitucionālās sūdzības institūts. Tas ir brīdis, ...