MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāts atcēla Administratīvās apgabaltiesas lēmumu, ar kuru noraidīts pieteicējas lūgums piemērot pagaidu noregulējumu strīdā ar Ogres novada būvvaldi par sakaru torņa būvniecību. Senāts uzlika pienākumu Ogres novada pašvaldības domei uzdot būvvaldei viena mēneša laikā izdot būvatļauju SIA „TeleTower”.  ...

I. Jēdziena “vispārpieņemtā starptautiskā banku prakse” noskaidrošanas metodoloģija II. Korespondentattiecību būtības raksturojums un īpatnības banku tiesībās III. Vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izpratne un būtība starptautiskajos tiesību avotos Viens no vispārpieņemtās starptautiskās banku prakses izziņas avotiem ir starptautiskie tiesību avoti un prakse, kas tiek veidota, balstoties uz šiem avotiem. Banku tiesību regulējums ...

Otrdien, 4. februārī, Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, lai pārrunātu aktuālos jautājumus par tiesu varu un Tieslietu padomes darbību.  ...

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā TIESU SISTĒMAS POLITIKAS DEPARTAMENTA JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: izstrādāt tiesību aktu, politikas plānošanas dokumentu un ziņojumu projektus, kā arī izstrādāt vai piedalīties nacionālo pozīciju, instrukciju ES jautājumos un nostāju projektu izstrādē, kā arī nodrošināt politikas plānošanas dokumentu izpildi departamenta kompetencē ...

Tieslietu ministrija Tieslietu ministrija aicina Tevi komandā KRIMINĀLTIESĪBU DEPARTAMENTA VECĀKĀ JURISTA ierēdņa amatā Mēs Tev uzticēsim: tiesību aktu projektu, nacionālo pozīciju, instrukciju, nostāju, attīstības plānošanas dokumentu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi un to virzības nodrošināšana Ministru kabinetā un Saeimā; izvērtēt un sagatavot atzinumus par citu institūciju izstrādātajiem tiesību ...

Seminārs PERSONAS DATU AIZSARDZĪBAS JOMĀ: starptautiskā regulējuma ieceres, jaunākais Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā, mākslīgais intelekts praksē un citas aktualitātes Notiek: 05.03.2025. Riga Islande Hotel, Ķīpsalas ielā 2, Rīgā no plkst.10.00 līdz 17.00 Organizē: Māris Ruķers & E-sabiedrības risinājumi Saskaņā ar Datu Valsts inspekcijas 28.12.2024. lēmumu Nr. 3-2.2 ...

Leģitīmas intereses ir viens no sešiem pamatiem personas datu apstrādei, ko Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu regula) noteic datu apstrādei, turklāt tas ir plaši izmantots pamats, jo īpaši tā elastīguma dēļ. Datu pārziņiem šis datu apstrādes pamats ļauj apstrādāt datus situācijās, kad nav skaidra vai tieša juridiska pienākuma personas datus apstrādāt vai nav saņemta indivīda piekrišana. Taču šī pamata piemērošanas ...

Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula) ir piemērojama no 2018. gada 25. maija, un tās 82. panta 1. punkts paredz, ka jebkurai personai, kurai šīs regulas pārkāpuma rezultātā ir nodarīts materiāls vai nemateriāls kaitējums, ir tiesības no pārziņa vai apstrādātāja saņemt kompensāciju par tai nodarīto kaitējumu. Kaut arī par uzņēmumiem piemērotajiem naudas sodiem saistībā ar pieļautajiem Datu regulas pārkāpumiem ir dzirdēts daudz, krietni mazāk prakses piemēru būs atrodami par fizisku personu īstenotās kompensācijas piedziņas gadījumiem. Tam ir vairāki iemesli. Pirmkārt, daudzas pretenzijas tiek atrisinātas bez tiesvedības procesa. Otrkārt, ne visi uzskata, ka pārkāpuma rezultātā ir nodarīts kāds kaitējums. Treškārt, lai piedzītu kompensāciju, nākas sagatavot izvērstu prasības pieteikumu, samaksāt valsts nodevu un piedalīties tiesvedības procesos vairākās instancēs, ja vien nav panākts izlīgums. Šā raksta mērķis ir veicināt izpratni par Datu regulas 82. panta saturu, aplūkojot svarīgākos kaitējuma atlīdzināšanas aspektus, kuri cietušajiem un atbildētājiem, kā arī tiesām jāņem vērā šāda rakstura tiesvedībās. ...

1. Ievads Personas dati nebeidz būt aktuāls temats, jo ikdienā notiek nepārtraukta mijiedarbība ar tiem visdažādākajos kontekstos. To apliecina viens no neseniem Eiropas Savienības Vispārējās tiesas (turpmāk – VT) spriedumiem. Tomēr jānorāda, ka konkrētā lieta tiek minēta, lai uzsvērtu personas datu aktualitāti, bet pats raksts fokusēsies uz elektroniskiem komunikācijas datiem izmeklēšanas nolūkos. Saistībā ar VT spriedumu ...

Lai arī mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) un ar to saistītie risinājumi principā nav jaunums, tomēr šķiet, ka savu uzvaras gājienu, vismaz plašākas sabiedrības acīs, tas piedzīvo pēdējos gados, kad arvien straujāk notiek pāreja no dažādām eksperimentālām un izmēģinājuma tehnoloģijām uz jau praktiskiem risinājumiem. Teju katrs, kas savā ikdienā kaut nedaudz izmanto tehnoloģijas, ir dzirdējis par MI, un nu jau arī arvien vairāk ...

Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) ir kļuvis par pēdējo gadu galveno inovāciju virzītāju daudzās nozarēs. Tā iespējas un līdz ar to arī patieso ietekmi uz tautsaimniecību vēl tikai mēģina apzināt. Tomēr likumdevēji, izstrādājot normatīvo ietvaru, ir spiesti spert soli iepakaļ, jo MI turpina augt un attīstīties, līdz ar to šodienas prognozes lielākoties tiek izteiktas par vakardienas MI iespējām. Līdztekus tam, ko varam iegūt no MI, tas rada būtiskus riskus cilvēka pamattiesībām un tam, kā redzam MI un sabiedrības (tai skaitā indivīda) mijiedarbību. Ņemot vērā MI izmantošanu tādās sensitīvās jomās kā veselības aprūpe, finanses un tiesībaizsardzība, augsta riska MI sistēmu regulējums ir jo īpaši svarīgs, lai nodrošinātu ne tikai skaidru ietvaru tā nodrošinātājiem un uzturētājiem, bet arī tirgus uzraudzības iestādēm potenciālo risku šo sistēmu izmantošanai1 pārvaldīšanai. ...

2018. gada 25. maijā stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – VDAR) ar kuru noteiktai kategorijai pārziņu tika noteikts pienākums nodrošināt (iecelt) uzņēmumā/iestādē datu aizsardzības speciālistu (turpmāk – DAS). Nereti šāda darbība tika veikta formāli, lai izpildītu VDAR prasības. Tomēr, laika gaitā attīstoties tehnoloģijām, DAS nozīme uzņēmumā/iestādē ir būtiski mainījusies. ...

Vispārīgā datu aizsardzības regula (turpmāk – Datu regula) vispārējiem personas datiem paredz sešus tiesiskos pamatus, uz kuriem balstoties iespējams veikt likumīgu datu apstrādi. Viens no visizaicinošākajiem tiesiskajiem pamatiem ir noteikts Datu regulas 6. panta 1. punkta f) apakšpunktā, t.i., apstrāde ir vajadzīga pārziņa vai trešās personas leģitīmo interešu ievērošanai, izņemot, ja datu subjekta intereses vai pamattiesības un pamatbrīvības, kurām nepieciešama personas datu aizsardzība, ir svarīgākas par šādām interesēm (turpmāk – leģitīmo interešu pamatojums). No vienas puses, šis tiesiskais pamats pieļauj visplašāko nolūku īstenošanu, bet, no otras puses, liek pārzinim veikt interešu līdzsvarošanu, kas prasa padziļinātas zināšanas par datu aizsardzības jautājumiem. ...

Vispārīgā datu aizsardzības regula1 (turpmāk – Datu regula) joprojām tiek uzskatīta par biedu saistībā ar milzīgiem administratīvajiem sodiem par tās neievērošanu. Tomēr nedaudzi apzinās, ka Datu regulas pārkāpumi var radīt dubultas vai pat trīskāršas finansiālās sekas. Papildus administratīvā soda samaksai uzņēmumiem var būt jāiegulda ievērojamas summas, lai ievestu nepieciešamos tehniskos un organizatoriskos pasākumus, izpildot uzraudzības iestādes rīkojumus. Turklāt uzņēmumiem var nākties kompensēt datu subjektiem nodarīto materiālo vai nemateriālo kaitējumu. Kaut arī individuālā kompensācija var likties neliela, salīdzinot ar potenciālo administratīvo sodu, kopējais kompensācijas apjoms gadījumos, kad pārkāpums skar lielu datu subjektu skaitu, var būt ievērojams. Ņemot vērā to, ka datu subjekta tiesības uz kompensāciju ir vismazāk izprastas, šajā rakstā tiek apskatīts Datu regulas 82. panta tvērums, lai noskaidrotu kompensācijas piešķiršanas nosacījumus. Analīzē izmantota Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūra, kas sniedz vērtīgu ieskatu tiesību uz kompensāciju interpretācijas attīstībā. Šī raksta mērķis ir izgaismot praktiskos un juridiskos sarežģījumus, kas saistīti ar kompensācijas prasību, piedāvājot niansētu izpratni par pākāpumu un tā atšķirību no kaitējuma, kā arī datu pārziņu un apstrādātāju atbildību un riskiem. ...