MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs
jaunumi  2. Maijs 2024 / 09:15
KNAB: pieaugusi iedzīvotāju izpratne par trauksmes celšanas jautājumiem
1. maijā aprit pieci gadi, kopš spēkā stājies Trauksmes celšanas likums – iespēja nodarbinātajiem celt trauksmi par darbavietā novērotiem iespējamiem pārkāpumiem, kas varētu ietekmēt plašākas sabiedrības intereses. Šo gadu laikā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ierindojies līderpozīcijā starp tām 44 trauksmes celšanas kompetentajām iestādēm, kuras visbiežāk saņem ziņojumus, kas noformēti kā trauksmes cēlēju ziņojumi.  ...
Valsts prezidenta kanceleja
jaunumi  2. Maijs 2024 / 09:12
Svinīgā godasardzes ceremonija un Eiropas Savienības karoga pacelšana Rīgas pils Svētā Gara tornī  
Atzīmējot 20. gadadienu kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, Rīgas pilī notika svinīgā godasardzes ceremonija un Eiropas Savienības karoga pacelšana Rīgas pils Svētā Gara tornī, piedaloties Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai, Ministru prezidentei Evikai Siliņai, ārlietu ministrei Baibai Bražei un Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam.  ...
Tieslietu ministrija
jaunumi  2. Maijs 2024 / 09:06
Latvijā stājas spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu
Trešdien, 1. maijā, stājas spēkā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (turpmāk – Konvencija) Latvijā. Tieslietu ministrija turpina darbu, lai nodrošinātu, ka Konvencijas mūsdienīgais cilvēktiesību regulējums palīdz strādāt gan preventīvi ar vardarbības cēloņiem, gan arī sniedz mērķētāku atbalstu cietušajiem.  ...
Marina Borkoveca
žurnāls  30. Aprīlis 2024
Latvijas tiesu prejudiciālo nolēmumu lūgumu ietekme uz Eiropas Savienības pamattiesību attīstību
Ievads 2024. gada 1. maijā aprit 20 gadi kopš Latvija ir pievienojusies Eiropas Savienības (turpmāk – ES) valstu saimei. Šo 20 gadu garumā savu pienesumu ES tiesību attīstībai ir sniegušas arī Latvijas tiesas, ne tikai tieši piemērojot minētās tiesības to tiesvedībā esošajās lietās, bet arī uzdodot prejudiciālus jautājumus Eiropas Savienības Tiesai (turpmāk – EST), piemērojot Līgumā par Eiropas Savienības darbību (turpmāk ...
Linards Ābelīte, Māris Kurečko
žurnāls  30. Aprīlis 2024
Zināšanas par procesuālajiem noteikumiem – garants tiesiskai aizsardzībai Eiropas Savienības tiesās
1. Ievads Saskaņā ar Eiropas Savienības (turpmāk – ES) Pamattiesību hartas (turpmāk – Harta) 47. panta pirmo daļu ikvienai personai, kuras tiesības un brīvības, kas garantētas ES tiesībās, tikušas pārkāptas, ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, kas ietver tiesības uz taisnīgu, atklātu un laikus veiktu lietas izskatīšanu neatkarīgā un objektīvā, tiesību aktos noteiktā tiesā. Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk ...
Inga Bērtaite-Pudāne
žurnāls  30. Aprīlis 2024
Pieteikuma tiesības administratīvajā tiesā Pamattiesību hartas 47. panta kontekstā
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas1 (turpmāk – Harta) 47. pantā garantētas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu. Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) judikatūrai efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips ir Hartas 47. pantā nostiprināts vispārējs Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību princips.2 Arī Līguma par Eiropas Savienību3 19. panta 1. punkta otrajā daļā norādīts, ka ...
Zane Vāgnere
žurnāls  30. Aprīlis 2024
Vārdu spēks: no brīvības veikt uzņēmējdarbību līdz iedibinājumbrīvībai
Franču filozofs Mišels de Monteņs reiz teicis: "Nav dabiskākas vēlmes par vēlmi pēc zināšanām."1 Vēlme pēc izpratnes ir īpaši aktuāla daudzvalodīgajā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) tiesību sistēmā, kurā tiesību akti tiek izstrādāti un pieņemti visās 24 ES oficiālajās valodās. Latviešu valoda, līdzvērtīgi pārējām ES oficiālajām valodām, ir vienlīdzīgi autentiska un vienādi nozīmīga. Līguma par Eiropas Savienības ...
RĀDĪT VĒL / 30715