MEKLĒŠANAS REZULTĀTI

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis iesniegtās kasācijas sūdzības par Rīgas apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par kukuļņemšanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un atzinis, ka pārsūdzētais lēmums atstājams negrozīts.  ...

Eiropas Savienības Tiesas (EST) 2021. gada 2. marta spriedums lietā “H. K. v. Prokuratuur” (Prokuratuur spriedums)1 tieši skar Igaunijas normatīvo regulējumu un praksi elektronisko sakaru datu izmantošanā kriminālprocesā, taču vienlaikus kalpo kā būtisks atskaites punkts arī citām dalībvalstīm, tostarp Latvijai. Šajā spriedumā tiesa skaidri noteica, ka piekļuve elektronisko sakaru datiem ir uzskatāma par īpaši nopietnu iejaukšanos personas pamattiesībās, ja šie dati ļauj izdarīt precīzus secinājumus par personas privāto dzīvi, pārvietošanos, paradumiem un sociālajiem kontaktiem. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir atcēlis Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums lietā par Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora lēmuma atcelšanu, un nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā.  ...

Rakstā tiek izvērtēts, vai neatbilstoši ieslodzījuma apstākļi Latvijā pārkāpj Eiropas Cilvēktiesību konvencijas (turpmāk – ECTK) 3. pantu, kas aizliedz spīdzināšanu, necilvēcīgu un pazemojošu rīcību. Raksta jautājums ir: vai Latvija pilda savas pozitīvās saistības saskaņā ar ECTK 3. pantu, lai nodrošinātu humānus ieslodzījuma apstākļus? Rakstā analizēts attiecīgais teorētiskais un tiesiskais ietvars, tostarp Latvijas nacionālie tiesību akti, Eiropas cietumu noteikumi1 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Minimālie standarta noteikumi par apiešanos ar ieslodzītajiem (turpmāk – Nelsona Mandelas noteikumi).2 Rakstā īpaši pētīti tādi kritiski faktori kā pārapdzīvotība, higiēna un sanitārie apstākļi, piekļuve dabiskajam apgaismojumam un ventilācijai, kā arī iespējas nodarboties ar fiziskām aktivitātēm ārpus telpām. Šie standarti ir novērtēti, ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) praksi un Latvijas tiesībsarga regulāros ziņojumus. ...

Šajā apskatā apkopotas tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 29. jūnija līdz 3. jūlijam. ...

Publisko tiesību institūta konstitucionālās tiesībpolitikas 22. seminārs notiks 2026. gada 20.–22. jūlijā Latvijas Universitātes konferenču centrā “Ratnieki”. Interesenti tiek aicināti pieteikties, rakstot uz e-pastu Lauris@liepa.lv. Iespējams piedalīties atsevišķās pasākuma dienās vai visā seminārā kopumā (par dalības maksu u.c. nosacījumiem sazināties ar pasākuma rīkotājiem). Semināru informatīvi atbalsta žurnāls “Jurista Vārds” un VSIA “Latvijas Vēstnesis”.  ...

Senāta Civillietu departamenta senatoru kolēģija ir atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā celta prasība par uzturlīdzekļu piedziņu, jo prasītājas iesniegtā kasācijas sūdzība nerada pamatu uzskatīt, ka lieta izspriesta nepareizi, kā arī tai nav nozīmes judikatūras veidošanā. Līdz ar to spēkā stājies Rīgas apgabaltiesas spriedums, ar kuru prasība noraidīta pilnībā.  ...

Rīgas Stradiņa universitātes Tiesību zinātnes promocijas padomes atklātajā sēdē 2025. gada 26. novembrī tika aizstāvēts šī raksta autores promocijas darbs “Patiesā labuma guvēja institūta būtība, tā starptautiskais regulējums un pilnveidošanas iespējas Eiropas Savienības un Latvijas tiesiskajā regulējumā” (darba zinātniskais vadītājs – Dr. iur. Jānis Grasis). Atsaucoties “Jurista Vārda” aicinājumam, šajā rakstā promocijas darba autore sniedz ieskatu sava pētījuma tēmas aktualitātē, galvenajos secinājumos un atziņās. ...

Senāta Krimināllietu departaments ir izskatījis prokurora kasācijas protestu par Rīgas apgabaltiesas lēmumu, ar kuru atcelts apsūdzēto personu notiesājošais spriedums daļā par medicīniska rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu, un nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.  ...

Nacionālās drošības un noturības sistēmas efektivitāte balstās uz katras Latvijas pašvaldības gatavību pirmajās krīzes stundās rīkoties pēc vienota, iepriekš definēta, koordinēta un praktiski pārbaudīta algoritma. Līdz ar to rodas jautājums – kā atbildīgās institūcijas zina, ka pašvaldības ir gatavas jebkurai krīzei pirmajās stundās? Tādēļ šī raksta mērķis ir analizēt, vai pašreizējais Latvijas normatīvais regulējums nodrošina pietiekamu organizatorisko ietvaru pašvaldību rīcībai krīzes pirmajās stundās. Raksta pamatā ir pieņēmums, ka nacionālās noturības stiprināšanai nepietiek tikai ar pienākumu sadalījumu starp institūcijām. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, lai katrā Latvijas pašvaldībā būtu skaidri definēts krīzes vadības kodols un vienots organizatoriskais mehānisms, kas ļautu ātri un koordinēti reaģēt jebkura veida civilās aizsardzības krīzes situācijā pirmajās stundās. ...

Senāta Civillietu departaments ir atcēlis Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta prasība par godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un kompensācijas piedziņu, un nodevis lietu atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesā.  ...

Šajā apskatā apkopotas likumdošanas un tiesu prakses aktualitātes par laika posmu no 2026. gada 15. līdz 27. jūnijam. ...

Senāta Administratīvo lietu departaments ir apturējis tiesvedību lietā par Iepirkumu uzraudzības biroja lēmuma atcelšanu un uzdevis Eiropas Savienības Tiesai trīs prejudiciālos jautājumus par ekonomikas dalībnieka izslēgšanu no publiskā iepirkuma procedūras. Tiesvedība lietā ir apturēta, līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums.  ...