Satversmes tiesas 2. kolēģija 2019. gada 10. oktobrī ierosināja lietu “Par Krimināllikuma 316. panta pirmās daļas redakcijā, kas bija spēkā no 2004. gada 2. janvāra līdz 2013. gada 31. martam, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam”.
Apstrīdētā norma
Krimināllikuma 316. panta pirmā daļa redakcijā, kas bija spēkā no 2004. gada 2. janvāra līdz 2013. gada 31. martam: “Par valsts amatpersonām uzskatāmi valsts varas pārstāvji, kā arī ikviena persona, kura pastāvīgi vai uz laiku izpilda valsts vai pašvaldības dienesta pienākumus un kurai ir tiesības pieņemt lēmumus, kas saistoši citām personām, vai kurai ir tiesības veikt uzraudzības, kontroles, izziņas vai sodīšanas funkcijas vai rīkoties ar valsts vai pašvaldības mantu vai finanšu līdzekļiem.”
Augstāka juridiska spēka norma
Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 92. panta otrais teikums: “Ikviens uzskatāms par nevainīgu, iekams viņa vaina nav atzīta saskaņā ar likumu.”
Lietas fakti
Lieta ierosināta pēc Aigara Meļko un Gunāra Cvetkova pieteikumiem. No pieteikumiem un tiem pievienotajiem dokumentiem izriet, ka A. Meļķo laikā no 2006. gada 1. augusta līdz 2010. gada 15. jūnijam bija valdes loceklis akciju sabiedrībā, kuras akciju vienīgā īpašniece ir Latvijas Republika. Savukārt G. Cvetkovs bija šīs akciju sabiedrības darbinieks ar tiesībām lemt par līgumu slēgšanu un parakstīt līgumus darba devēja noteiktajā apjomā. Pieteikumu iesniedzēji tika saukti pie kriminālatbildības un atzīti par vainīgiem Krimināllikuma 320. panta trešajā daļā (2009. gada 19. novembra likuma redakcijā) paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā. Atbilstoši apstrīdētajai normai pieteikumu iesniedzēji atzīti par minētā noziedzīgā nodarījuma speciālajiem subjektiem – valsts amatpersonām.
Pieteikumu iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētā norma nav pietiekami skaidra, paredzama un kvalitatīva. Tāpēc viņiem neesot bijis iespējams paredzēt, ka tā varētu tikt attiecināta arī uz valsts kapitālsabiedrību valdes locekļiem un personām, kam ir tiesības rīkoties ar valsts kapitālsabiedrību mantu. Tādējādi esot aizskartas pieteikumu iesniedzējiem Satversmes 92. panta otrajā teikumā noteiktās pamattiesības.
Tiesas process
Satversmes tiesa ir uzaicinājusi institūciju, kas izdevusi apstrīdēto aktu, – Saeimu – līdz 2019. gada 10. decembrim iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.
Lietas sagatavošanas termiņš ir 2019. gada 10. marts. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Lēmums par lietas ierosināšanu pieejams šeit.
