Augstākās tiesas (Senāta) Krimināllietu departaments 8. novembrī atcēla Kurzemes apgabaltiesas 2019. gada 12. jūlija spriedumu daļā par abiem apsūdzētajiem noteikto sodu pēc Krimināllikuma 162. panta otrās daļas par netiklu darbību izdarīšanu ar mazgadīgo. Sprieduma atceltajā daļā lieta nodota jaunai izskatīšanai apelācijas instances tiesā. Pārējā daļā, proti, daļā, ar kuru apsūdzētie atzīti par vainīgiem noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā un daļā par morālā kaitējuma kompensāciju par labu cietušajai 4440 eiro apmērā un materiālā kaitējuma kompensāciju 560 eiro apmērā, spriedums atstāts negrozīts.
Senāts lēmumā norāda, ka atbilstoši Kriminālprocesa likuma 591. panta otrajai daļai soda pastiprināšana vai likuma piemērošana par smagāku noziedzīgu nodarījumu, izskatot lietu no jauna, pieļaujama tikai tad, ja spriedums atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. Liepājas tiesas 2015. gada 13. jūlija spriedums netika atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar to, ka pēc prokurora protesta vai pēc cietušā sūdzības bija nepieciešams piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu. Senāts jau agrāk ir paudis atziņu, ka ievērojot to, ka iepriekšējais pirmās instances tiesas spriedums netika atcelts soda mīkstuma dēļ vai sakarā ar prokurora protestu vai cietušā sūdzību par nepieciešamību piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, tiesai, iztiesājot lietu no jauna pēc sprieduma atcelšanas, soda pastiprināšanai nav tiesiska pamata.
Senāts konstatē, ka Kurzemes rajona tiesa un Kurzemes apgabaltiesa nav ievērojusi Kriminālprocesa likuma 591. panta nosacījumus par lietas izskatīšanu pēc sprieduma vai lēmuma atcelšanas. Ievērojot to, ka tiesas nolēmums bija atcelts citu iemeslu dēļ, nevis soda mīkstuma dēļ vai nepieciešamības piemērot likumu par smagāku noziedzīgu nodarījumu, nedz pirmās instances tiesai, nedz apelācijas instances tiesai, iztiesājot lietu no jauna, nebija tiesiska pamata piespriest apsūdzētajiem izciest brīvības atņemšanas sodu bez Krimināllikuma 55. panta nosacījumu piemērošanas. Tiesas pārsniedza virsprokurora A. Mikuļska apelācijas protestā izteikto prasību apjomu un piemēroja apsūdzētajiem nelabvēlīgākus materiālo tiesību normu nosacījumus, kas konkrētajā lietā atzīstams par nepamatotu soda pastiprināšanu.
Senāta ieskatā, Kurzemes tiesu apgabala prokuratūras virsprokurora A. Mikuļska iesniegtā nemotivētā apelācijas protesta dēļ tiesai, iztiesājot lietu no jauna pēc pirmā nolēmuma atcelšanas, tika liegta iespēja nodrošināt efektīvu Krimināllikuma normu piemērošanu un panākt krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu.
Lieta SKK -717; 11270006214