Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

JAUNUMI

14. Oktobris 2020 / 14:42

Tiesībsargs: Valdība, gatavojot 2021. gada budžetu, nerespektē Satversmes tiesas lemto labklājības jomā

Tiesībsargs aicina Saeimu sociāli atbildīgi izvērtēt valdības iesniegto valsts budžetu 2021. gadam, jo ne viss budžeta likumprojekta paketē iesniegtais ir atbilstošs tam, kā to lēmusi Satversmes tiesa spriedumos, kas skar labklājības jomu.

Tiesībsargs 14. oktobrī nosūtīja Saeimai vēstuli, kurā pauž bažas, ka valdības sagatavotais budžets nākamajam gadam atsevišķās sadaļās norāda uz to, ka valdība neuzskata Latviju par sociāli atbildīgu valsti un nerespektē Satversmes tiesas spriedumos lemto, kam ir likuma spēks.

Nopietnas bažas rada 2020. gada 30. septembra valdības sēdē nolemtais bez objektīva pamatojuma likumos noteikt konkrētu pabalsta (pensijas) apmēru – 109 eiro, nevis minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas principu, un atteikties no minimālo ienākumu sliekšņu ikgadējas pārskatīšanas, nosakot, ka minimālo ienākumu sliekšņus pārskata ne retāk kā reizi trijos gados, ņemot vērā valsts finanšu situāciju. Minētais attiecināms uz visiem ar valsts budžeta likumprojektu saistītajiem pasākumiem labklājības jomā

Šāds valdības lēmums ir Satversmes tiesas sprieduma klaja nepildīšana, jo Satversmes tiesa ir uzsvērusi, ka likumdevēja pienākums ir definēt minimālo ienākumu sliekšņu noteikšanas metodes pamatprincipus, kas ietver minimālo ienākumu sliekšņu pietiekamību un to periodisku pārskatīšanu. Proti, izraudzītajai metodei ir jābūt tādai, kas šo minimālo apmēru padarītu atkarīgu no ekonomiskajiem rādītājiem (nevis politiskā tirgus vienošanās), tādējādi atspoguļojot sociālo realitāti un patieso ekonomisko situāciju valstī.

“Ja jau Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā likumdevējs var noteikt, ka valsts un pašvaldību amatpersonu atlīdzība tiek piesaistīta mainīgam bāzes lielumam, ko aprēķina korelācijā ar Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto vidējo darba samaksu valstī, tad kāpēc minimālo ienākumu noteikšanā netiek ievērota sociālā realitāte un patiesā ekonomiskā situācija valstī,” nesapratnē jautā tiesībsargs Juris Jansons.

Pagājušā gada nogalē un šogad tiesībsargs ir iesniedzis vairākus pieteikumus labklājības jomā Satversmes tiesā. Satversmes tiesa savos spriedumos ir uzsvērusi, ka valstij ir pienākums regulāri vērtēt sniegtā sociālās palīdzības apmēra pietiekamību, lai garantētu, ka tas ir pietiekams un atbilst sociālajai realitātei un iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem tiek nodrošināta tām nepieciešamā palīdzība.

0
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
PIEVIENOT
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
jaunumi
21. Oktobris / 08:40
Projekta "Nacionālās kriminālizlūkošanas infrastruktūras un sistēmas izveide" īstenošana un sasniegtie rezultāti
21. Oktobris / 08:34
Uz diviem gadiem palielinās Senāta Administratīvo lietu departamenta tiesnešu skaitu
21. Oktobris / 08:32
Izveido tiesnešu amata kandidātu atlases komisiju
20. Oktobris / 17:22
Apgabaltiesai no jauna jāvērtē lieta par atļauju savienot valsts amatpersonas amatu ar lekciju vadīšanu
20. Oktobris / 11:00
Piespiedu nomas attiecību reforma ierobežos piespiedu nomas maksājumu apmēru
AUTORU KATALOGS