Apzinoties, ka augstu tiesnešu ētikas standartu veicināšana un uzturēšana ir katra tiesneša atbildības jautājums, Latvijas tiesneši ir pieņēmuši Tiesnešu ētikas kodeksu un apņemas ievērot tajā nostiprinātos principus – teikts jaunā, 2. februārī apstiprinātā, Tiesnešu ētikas kodeksa preambulā.
Tiesnešu ētikas kodekss apstiprināts Latvijas tiesnešu neklātienes konferencē, kurā piedalījās 484 no 549 Latvijas tiesnešiem. Par jaunā Tiesnešu ētikas kodeksa normu apstiprināšanu nobalsoja 431 tiesnesis.
Tiesnešu ētikas kodekss sastāv no preambulas un pieciem kanoniem – neatkarība, godprātība un cieņa, objektivitāte, kompetence, atbilstība. Katrā kanonā ir ietverta principa būtība un tā piemērošanas jomas.
Neatkarība: tiesneša neatkarība nozīmē gan institucionālu neatkarību, kad tiesnesis ir neatkarīgs no citiem valsts varas atzariem, gan individuālu neatkarību, kad tiesnesis ir neatkarīgs no procesa dalībniekiem, sabiedrības kopumā un citas ietekmes.
Godprātība un cieņa: tiesneša godprātība un cieņpilna attieksme stiprina un vairo sabiedrības uzticēšanos tiesu varai.
Objektivitāte: tiesības uz taisnīgu tiesu ietver tiesības uz tiesas objektivitāti; tas attiecas ne vien uz pašiem nolēmumiem, bet arī uz nolēmumu pieņemšanas procesu.
Kompetence: tiesas efektīvas darbības pamatā ir tiesneša profesionālās prasmes un zināšanas.
Atbilstība: tiesneša uzvedībai visā savā darbībā jābūt tādai, lai stiprinātu tiesu varas autoritāti.
Tālāk ētikas kodeksā izskaidrotas katra kanona piemērošanas jomas un principi.
Tiesnešu ētikas kodeksa projektu izstrādāja Tiesnešu ētikas komisija.
Iepriekšējais Tiesnešu ētikas kodekss bija spēkā kopš 1995. gada. Strādājot ar šo kodeksu, Tiesnešu ētikas komisija arvien biežāk saskarās ar tā nepilnībām, jo vairākas kodeksa normas neatbilda mūsdienu situācijām, dublēja likumos noteiktos aizliegumus, bet dažas vairs nebija piemērojamas.