Tiesvedības gaitai ikvienā lietā jābūt maksimāli efektīvai, un tiesai pie taisnīga sprieduma jānonāk iespējami ātrā laikā. Jo īpaši tas svarīgi Zolitūdes traģēdijas krimināllietā – šādu pārliecību pauž Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs. Vienlaikus Augstākās tiesas priekšsēdētājs norāda, ka ne viņam, ne Augstākās tiesas tiesnešiem nav tiesību iejaukties zemākas instances tiesas darba organzatoriskos jautājumos un ietekmēt lietas izskatīšanas gaitu.
Nekompetenti un sabiedrību maldinoši ir tieslietu ministra Jāņa Bordāna publiski paustie izteikumi, ka par Zolitūdes traģēdijas tiesvedības procesu vistiešākā veidā atbildību nes Augstākās tiesas priekšsēdētājs. Lietu izskatīšanas termiņu pārvaldība ir tiesas darba organizatoriskais jautājums, par ko katrā tiesā atbild tiesas priekšsēdētājs. Saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 107. pantu vadošā valsts pārvaldes iestāde tiesu administrēšanā ir Tieslietu ministrija, tā izdod iekšējos normatīvos aktus par rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu organizatoriskās vadības jautājumiem; pieprasa no rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām ziņas, kas tai nepieciešamas normatīvajos aktos noteikto funkciju veikšanai; veic rajonu (pilsētu) tiesu, apgabaltiesu organizatorisko vadību un veic pārbaudi rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās.
Augstākā tiesa nav administratīvi saistīta ar rajona (pilsētu) vai apgabaltiesām. Augstākās tiesas priekšsēdētājs un tiesneši nevar kontrolēt vai dot norādījumus zemāka līmeņa tiesu tiesnešiem par konkrētu lietu izskatīšanu vai organizatoriskiem jautājumiem. Saikne starp visu līmeņu tiesām izpaužas procesuāli, izskatot pārsūdzētos vai noprotestētos zemākas instances tiesas nolēmumus, kā arī veidojot vienotu tiesu praksi.
Arī tieslietu ministra paustie apgalvojumi, ka tiesu sistēma, tostarp Augstākā tiesa un Tieslietu padome, neiesaistās likumdošanas procesā un normatīvā regulējuma pilnveidošanā, ir nepatiesi un maldinoši. Ne Tieslietu padomei, ne Augstākajai tiesai nav likumdošanas iniciatīvas tiesības. Augstākā tiesa nevar izstrādāt un virzīt likumprojektus. Tas, ko Augstākā tiesa var darīt un dara, ir, pirmkārt, izteikt priekšlikumus par nepieciešamajiem likumu grozījumiem, kas izriet no tiesu prakses, un, otrkārt, ja tiek aicināti, piedalīties likumprojektu izstrādāšanas darba grupās un Saeimas Juridiskās komisijas sēdēs.
Augstākā tiesa aicina tieslietu ministru nodrošināt likumā noteikto Tieslietu ministrijas funkciju kompetentu izpildi un atturēties no tiesu sistēmas nekorektas un nepamatotas kritikas, izmantojot politisko retoriku publiskajā telpā.