Lai stiprinātu tiesu varas neatkarības un atbildības līdzsvaru, Saeima ceturtdien, 14. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par tiesu varu” un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā, kas cita starpā paredz atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās.
Grozījumi paredz līdz ar Administratīvās atbildības likuma spēkā stāšanos 1. jūlijā atcelt tiesnešu imunitāti administratīvo pārkāpumu lietās. Tiesnesi par izdarīto administratīvo pārkāpumu varēs saukt arī pie disciplinārās atbildības, ja būs pieņemts lēmums par administratīvā soda piemērošanu.
Tāpat ar grozījumiem pagarināts tiesnešu disciplināratbildības noilguma termiņš no diviem uz četriem gadiem. Šādas likuma izmaiņas veiktas, izvērtējot citu valstu regulējumu, kā arī ņemot vērā, ka Latvijā vidējais lietas virzības termiņš visās tiesu instancēs vidēji ir četri gadi. Katra individuāla tiesneša rīcība veido sabiedrības priekšstatu par tiesu varu un tiesu sistēmu kopumā, teikts likumprojekta anotācijā.
Ar grozījumiem stiprināta tiesu priekšsēdētāja kompetence, piešķirot priekšsēdētājam pilnvaras ierosināt Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijai veikt tiesneša profesionālās darbības ārpuskārtas novērtēšanu, ja konstatēti apstākļi, kas saistīti ar būtiskiem trūkumiem tiesneša darba organizācijā vai nepietiekamām zināšanām, kas rada šķēršļus kvalitatīvai tiesvedības procesa norisei.
Ar grozījumiem noteikta arī jauna tiesnešu amata kandidātu atlases un jauno tiesnešu apmācības kārtība, atsakoties no kvalifikācijas eksāmena kā atsevišķas atlases procesa daļas un mainot stažēšanās un mācību formātu, koncentrējot resursus jau amatā iecelta vai apstiprināta tiesneša apmācībai, atzīmēts likumprojekta anotācijā. Noteikts, ka par tiesneša amata kandidātu varēs iecelt personu, kura izturējusi tiesnešu amata kandidātu atlases procesu un iekļauta kandidātu sarakstā.
Tāpat grozījumi paredz aktīvāku Tieslietu padomes lomu lietu termiņu pārvaldības procesā.