JAUNUMI

27. Maijs 2020   •   10:25

Izskatīta zvērinātu tiesu izpildītāja disciplinārlieta
3 komentāri

Zvērinātu tiesu izpildītāju disciplinārlietu komisija, izskatot ar tieslietu ministra 2020. gada 26. marta rīkojumu ierosinātu disciplinārlietu pret zvērinātu tiesu izpildītāju, ar 2020. gada 26. maija lēmumu nolēma izteikt zvērinātam tiesu izpildītājam piezīmi par zvērinātu tiesu izpildītāju darbību regulējošu normatīvo aktu būtiskiem pārkāpumiem, kas radījis kaitējumu valsts interesēm.

Disciplinārlietu komisija konstatēja, ka zvērināts tiesu izpildītājs pieļāva normatīvo aktu pārkāpumus, atjaunojot izpildu darbības izpildu lietā, neskatoties uz to, ka uz izpildu darbību atjaunošanas brīdi bija spēkā ar tiesneša lēmumu noteiktais prasības nodrošinājums. Tāpat disciplinārlietu komisija konstatēja, ka zvērināts tiesu izpildītājs par nekustamo īpašumu izsolēm nebija paziņojis personai, kuras labā zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme, kā arī zvērināts tiesu izpildītājs vērsa piedziņu uz nekustamajiem īpašumiem pilnā to sastāvā, neņemot vērā, ka ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu privātpersonai atzītas īpašuma tiesības uz ½ domājamo daļu no nekustamajiem īpašumiem.

komentāri (3)
3 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
Normunds Šlitke
1. Jūnijs 2020   •   14:34
0
ATBILDĒT
Preses relīzes sagatavotāji nav norādījuši uz normatīvajiem aktiem, kuri esot pārkāpti. Attiecībā uz zvērinātiem tiesu izpildītājiem pastāv diskusija par viņu statusu - privātpersona vai institūcija (un kura likuma izpratnē jeb kādā kontekstā).
Ja APL 11. panta izpratnē ZTI ir privātpersonas, tad iekšējie normatīvie akti viņu sodīšanai nav piemērojami, bet ārējie pirmšķietami nav pārkāpti (tā, piemēram, CPL 600. panta trešā daļa neparedz par izsoli paziņot personai, kuras labā zemesgrāmatā ierakstīta aizlieguma atzīme, savukārt par īpašnieku uzskatāms tas, kura īpašuma tiesības ir ierakstītas zemesgrāmatā, spēkā stājies spriedums līdz tā ierakstīšanai zemesgrāmatā to nemaina).
Nav arī precizēts kāds bija prasības nodrošinājums - vai at to bija paredzēts apturēt izpildu darbības.
Turklāt valsts intereses, kurām esot nodarīts kaitējums, neeksistē, jo valstij tādu nav un nevar būt (sal., Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta ceturtā daļa).
Gongs
27. Maijs 2020   •   10:37
1
ATBILDĒT
Jēga no tādas piezīmes, kas tad mainās?
Ilūzija par atbildību.
Simons > Gongs
3. Jūnijs 2020   •   17:20
1
ATBILDĒT
Izlasi tad sapratīsi kāda jēga - http://ogre.pilseta24.lv/zina?slug=4-popularakas-interneta-kazino-speles-a1514b0617/3250547
jaunumi
23. Septembris   •   15:14
Stājas spēkā brīvības atņemšanas sods par medību laikā izdarītu slepkavību ar netiešu nodomu
22. Septembris   •   12:39
Naida runa pret tiesu varas institūcijām: nozares profesionāļu diskusija par robežām un risinājumiem
18. Septembris   •   15:21
Senāts skaidro likumam pretēja darījuma izpratni un atgādina, ka mantojuma aizgādnības mērķis nav peļņas gūšana
17. Septembris   •   17:26
Maksātnespējas procesa administrators nav tiesīgs mantinieka vietā izlemt, vai pieņemt vai atraidīt mantojumu
17. Septembris   •   08:21
Senāts atceļ apgabaltiesas lēmumu krimināllietā par viltotu preču zīmju izmantošanu un nodod lietu jaunai izskatīšanai
AUTORU KATALOGS