Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesu plānots noslēgt triju gadu laikā, paredz likuma projekts, ko trešdien, 6.decembrī, kopīgā sēdē ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju konceptuāli atbalstījuši Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti.
Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likuma projekts izstrādāts, lai, nosakot termiņus un nosacījumus, triju gadu laikā nodrošinātu šī procesa pabeigšanu, teikts projekta anotācijā.
Likuma projekts noteic termiņu, līdz kuram privatizācijai var nodot privatizējamās valsts un pašvaldību īpašumā esošās dzīvojamās mājas, un termiņu, līdz kuram pieņem lēmumu par privatizācijas uzsākšanu, kā arī nosacījumu, ar kuru tiek izbeigtas valsts un pašvaldību īpašumā esošo dzīvojamo māju privatizācijas objektu izsoles.
Tāpat likuma projekts ietver nosacījumu, ar kuru tiek izbeigta dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu nodošana īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, kārtību, kādā tiek privatizēti valsts vai pašvaldības īpašumā esoši zemes gabali, un kārtību, kādā privatizētie dzīvokļu īpašumi tiek reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un jauno īpašnieku īpašumtiesības nostiprinātas zemesgrāmatā. Paredzēts noteikt arī pilnībā vai daļēji privatizētu dzīvojamo māju pārvaldīšanas nodošanas kārtību un pašvaldību tiesības iesaistīties bijušo kooperatīvo un paju sabiedrību dzīvojamo māju īpašuma tiesību sakārtošanā.
Līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu tika uzsākta īpašuma tiesību reforma, atjaunojot nelikumīgi atņemtās īpašuma tiesības un atsavinot valsts un pašvaldību īpašumus privātpersonām. Lauku apvidos un pilsētās tika uzsākta zemes reforma. Viens no privatizācijas pamatvirzieniem bija valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācija, lai attīstītu nekustamā īpašuma tirgu un veicinātu dzīvojamo māju sakopšanu, aizsargājot iedzīvotāju intereses, norādīts likuma projekta anotācijā.
Ekonomikas ministrijas pārstāvji šodien deputātus informēja, ka valsts dzīvojamo māju plānveida privatizācijas process faktiski ir pabeigts. Ministrijas dati liecina, ka šobrīd aktīvā privatizācijas procesā ir vien daži dzīvokļu īpašumi, savukārt pašvaldībās – lielākoties mazpilsētās un lauku teritorijās – privatizācija nav uzsākta dažiem simtiem dzīvojamām mājām, tostarp mājām, kas ir sliktā tehniskā stāvoklī un kuru iedzīvotājiem nav vēlēšanās dzīvokļus iegūt īpašumā. Tāpat ministrija atzīmējusi, ka daudzi tūkstoši privatizēto māju un dzīvokļu pircēji savas īpašumtiesības nav nostiprinājuši zemesgrāmatā.
Valsts pārvaldes komisija šodien konceptuāli atbalstīja arī saistītus grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā.
Savukārt Tautsaimniecības komisija šodien konceptuāli atbalstīja ar dzīvojamo māju privatizācijas procesa noslēgšanu saistītus grozījumus likumā “Par privatizācijas sertifikātiem” un grozījumus Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likumā.