Senāta Administratīvo lietu departaments 19. jūnijā izskatīja lietu, kurā māte lūdza atcelt bāriņtiesas lēmumu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu. Bāriņtiesa aizgādības tiesības bija pārtraukusi, jo māte ļaunprātīgi nepildīja tiesas nolēmumus, kā rezultātā bērnam ilgstoši liedza uzturēt attiecības ar tēvu. Māte uzskatīja, ka rīkojās bērna interesēs. Senāts tam nepiekrita un uzsvēra, ka tiesas nolēmumi bija jāpilda.
Strīdā par aizgādības vai saskarsmes tiesībām tiesa nosaka bērna labākās intereses un pieņem tādu nolēmumu, kas konkrētajā gadījumā vislabāk nodrošina bērna situācijas ilgtspējīgu risinājumu. Lai veicinātu šāda tiesas nolēmuma labprātīgu izpildi, vecākam, kas to neievēro, noteiktos apstākļos var tikt pārtrauktas aizgādības tiesības. Tas var notikt, ja vienlaikus izpildās trīs priekšnoteikumi. Pirmkārt, vecāks ļaunprātīgi (nevis aiz nezināšanas vai maldības) izmanto savas tiesības un nepilda tiesas nolēmumu. Otrkārt, šāda vecāka rīcība rada būtisku kaitējumu bērnam. Treškārt, otram vecākam nav šķēršļu īstenot bērna aprūpi.
Skaidrojot, kādos gadījumos vecāks ļaunprātīgi izmanto savas tiesības un nepilda tiesas nolēmumu, Senāts norādīja vairākus piemērus. Tie var būt gadījumi, kad vecāks nesadarbojas ar iestādēm vai otru vecāku, liek šķēršļus saskarsmes īstenošanai, tieši vai netieši ietekmē bērna viedokli, cenšas noskaņot bērnu pret vecāku, kurš dzīvo atsevišķi.
Būtisks kaitējums tiek radīts, ja vecāka ļaunprātīgas rīcības dēļ bērns nevar uzturēt kontaktu un veidot attiecības ar otru vecāku, kurš dzīvo atsevišķi. Šādā veidā tiek aizskartas bērna tiesības uz ģimenes dzīvi. Turklāt, ja īstermiņā bērnam tūlītējs būtisks kaitējums var arī nerasties, tad ilgtermiņā, nolēmuma nepildīšana var radīt pat neatgriezeniskas sekas.
Senāta spriedums. Lieta Nr.SKA-317/2024 (A420291422)
