Latvijā joprojām nav novērsta politiskā ietekme Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procesā, norāda Eiropas Komisija (EK) pagājušajā nedēļā publicētajā 2024. gada ziņojumā par tiesiskumu Eiropas Savienības dalībvalstīs.
EK norāda, ka iepriekšējā ziņojuma ieteikumā par politiskās ietekmes mazināšanu Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas procesā nav gūts progress. Vakance Augstākajā tiesā tika aizpildīta, tomēr nav darīts nekas, lai ieviestu atbilstošus aizsardzības pasākumus, kas būtu piemērojami nākamajām amatā iecelšanas procedūrām, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā.
Par pamatu iepriekšējā ziņojumā norādītajam ieteikumam bija precedents, kad Saeima noraidīja kandidāti, kura bija saņēmusi pozitīvu atzinumu no Tiesnešu kvalifikācijas kolēģijas Augstākās tiesas tiesneša amatam. Pēc valdošās koalīcijas maiņas Saeimā tā pati kandidāte ar nelielu balsu pārsvaru tika apstiprināta par Augstākās tiesas tiesnesi. EK norāda, ka valdība vai Saeima tomēr līdz šim nav veikušas nekādus pasākumus, jo īpaši likumdošanas pasākumus, lai ieviestu tiesiskās garantijas, kas aizsargātu turpmāko amatā iecelšanas procesu objektivitāti. Piemēram, pienākumu norādīt pamatojumu un iecelšanas lēmuma pārskatīšanu tiesā. Saskaņā ar Eiropas standartiem ir vēlams, lai iecēlējinstitūcija praksē ievērotu ieteikumus vai atzinumus, ko sniegusi neatkarīga un kompetenta iestāde, kuru lielā mērā veido tiesu varas pārstāvji.
Tā kā nav uzsākts process, lai Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas kārtībā ieviestu atbilstošus aizsardzības pasākumus, arī 2024.gada ziņojumā dotais ieteikums Latvijai paliek iepriekšējais: nodrošināt pienācīgus aizsardzības pasākumus, kas novērstu neatļautu politisku ietekmi Augstākās tiesas tiesnešu iecelšanas kārtībā, ņemot vērā Eiropas standartus par tiesu varas pārstāvju iecelšanu amatā.
Analizējot Latvijas tiesu sistēmu kopumā, EK atzīst, ka tā darbojas efektīvi, ir iniciatīvas saistībā ar lietu pārvaldības uzlabošanu un tiesu resursu efektīvu izmantošanu. EK novērtē Latvijas tiesu iestāžu augsto digitalizāciju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēmas. Tāpat novērtēti grozījumi likumā “Par tiesu varu” attiecībā uz atbilstību un novērtēšanu, lai kļūtu par tiesnesi vai prokuroru. EK vērš uzmanību uz tiesu darbinieku atalgojumu, uzsverot: lai gan tiesnešu un tiesas darbinieku atalgojums ir ievērojami palielināts, tiesnešu palīgu salīdzinoši zemais atalgojums izraisa darbinieku būtisku mainību.
EK ziņojums kopumā aptver četrus pīlārus: valstu tiesu sistēmas, korupcijas apkarošanas regulējumu, mediju brīvību un plurālismu, kā arī citas institucionālās līdzsvara un atsvara sistēmas.
- EK ziņojums (eng)
- EK ziņojums – Latvijas sadaļa (latv.)
- Plašāka informācija