Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna 11. oktobrī Luksemburgā piedalās Eiropas Savienības (ES) Tieslietu un iekšlietu ministru padomes sanāksmē, kurā apliecināja Latvijas stingro nostāju starptautiskās tiesiskās kārtības atjaunošanai un Ukrainas atbalstam. Lauma Paegļkalna atkārtoti uzsvēra – ar Ukrainas atbalstu saistītajiem jautājumiem arī turpmāk jāpaliek ES dienas kārtībā, kamēr netiks atjaunota Ukrainas teritoriālā integritāte robežās, kādas tās bija pirms 2014. gada.
Latvija uzskata, ka ES dalībvalstīm nepieciešams būt vienotām par kopēju un efektīvu pieeju cīņai ar agresorvalsti Krieviju. Jādara viss iespējamais, lai vissmagāko starptautisko noziegumu īstenotāji, it sevišķi Krievijas augstākās amatpersonas, nepaliktu nesodīti. Aktīvākai pieejai jābūt atspoguļotai jaunās Eiropas Komisijas darba kārtībā.
Lauma Paeglkalna norāda: “Nedrīkstam aizmirst, ka Eiropā 21. gadsimtā jau gandrīz 1000 dienas norisinās Krievijas pilna mēroga uzbrukums Ukrainai. Šis ir karš, kurā kopš 2022. gada 24. februāra gājuši bojā vairāk nekā 600 bērni un cietuši vairāk nekā 2200. Tie ir fakti, kuri ir nepārtraukti jāpatur starptautiskās uzmanības lokā un kas atgādina, ka mums ir jābūt nevis vērotājiem, bet jārīkojas aktīvi, lai atjaunotu tiesiskumu, palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā un sauktu pie atbildības visus par kara noziegumiem atbildīgos."
Latvija aicināja ES dalībvalstis neatlaidīgi atbalstīt Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšanas procesu un aktīvi piedalīties Kopīgās izmeklēšanas komandas darbā, lai garantētu stingru rīcību pret Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem. Dalībvalstīm tika sniegta aktuālā informācija par jaunumiem ES tieslietu jomā cīņā pret nesodāmību par kara noziegumiem Ukrainā. Īpaši tika uzsvērta 2024. gada 10.–11. septembrī Kijivā notikusī augsta līmeņa sanāksme, kur tika veikti grozījumi Kopējās izmeklēšanas grupas par iespējamiem smagiem starptautiskiem noziegumiem Ukrainā līgumā, lai pastiprinātu izmeklēšanas procesus, kas tieši saistīti ar nelikumīgu aizturēšanu, necilvēcīgu izturēšanos un spīdzināšanu. Sanāksmē tika atbalstīta kopējas, koordinētas pieejas izveide par ES turpmāko rīcību, lai ierobežotu nelegālu tehnoloģiju plūsmu uz Krievijas Federāciju.
Latvija uzsvēra “pašaizsargājošas demokrātijas” nozīmi, norādot, ka demokrātiskās vērtības nedrīkst izmantot pret pašām demokrātijām. Kā piemēru šādai pieejai Latvija minēja Maskavas nama pārņemšanu, kas apliecina valsts apņēmību pasargāt savu suverenitāti no ārējiem draudiem, saglabājot demokrātiskos principus.
Noslēgumā Latvija aicināja ES demokrātiskās valstis būt vienotām un modrām, lai nepieļautu Krievijas izvairīšanos no atbildības, uzsverot, ka šī ir kolektīva atbildība – cīnīties par taisnīgumu un izrādīt solidaritāti tiem, kuri cieš no šī kara.
Tāpat sanāksmē tika aktualizēts jautājums par Eurojust un Europol sadarbību, lai identificētu turpmākus praktiskus un dinamiskus sadarbības mehānismus par starptautiskajiem noziegumiem, kas pastrādāti Ukrainā, jo īpaši, lai atvieglotu informācijas kontrolpārbaudi. Dalībnieki apsprieda arī Eiropas Padomes Īpaša tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu izveidošanas priekšnosacījumus, kā arī jau funkcionējošo Zaudējumu Reģistra darbu, kur šobrīd kopumā iesniegtas jau vairāk nekā 10 000 prasības.
Sanāksmes darba kārtībā bija arī jautājums par tiesas iestāžu pieejamības veicināšanu tiesiskuma un konkurētspējas kontekstā, kā arī par cīņu pret narkotiku tirdzniecību un organizēto noziedzību un cīņu pret rasismu.
