Lai plašāk aizsargātu Latvijas autoru darbus un veicinātu legāla satura izmantošanu, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) varēs ierobežot un bloķēt pirātiskās tīmekļvietnes. To paredz Autortiesību likuma grozījumi, ko ceturtdien, 12. decembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima.
Izmaiņas paredz papildināt autortiesību regulējumu ar piekļuves ierobežošanu tīmekļvietnēm, kurās prettiesiski publiskoti autortiesību vai blakustiesību objekti. Turpmāk autori varēs vērsties NEPLP, ja viņu tiesības būs pārkāptas un viņu radītie darbi publicēti internetā nelikumīgi. Savukārt NEPLP varēs ierobežot vai pat bloķēt prettiesiskas un kaitnieciskas interneta vietnes, paredz izmaiņas likumā. Līdz šim, lai ierobežotu pirātiskās tīmekļvietnes, personas varēja vērsties tiesā.
Šis ir tikai viens no soļiem, kas mums būtu jādara, lai veicinātu legāla satura izmantošanu, it īpaši, lai aizsargātu Latvijas autoru darbus pret nelegālu izmantošanu, iepriekš uzsvēra par likumprojektu atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Leila Rasima.
Mūzikas, filmu, grāmatu un datorprogrammu nelegālas izmantošanas apjoms Latvijā šobrīd ir liels, bet līdzšinējā kārtība, lai pret to cīnītos, ir izrādījusies neefektīva, jo tas ir ilgi un dārgi. NEPLP šādas pilnvaras nepieciešamas, un tas varētu labāk palīdzēt cīnīties pret autortiesību pārkāpumiem. Izmaiņas arī nepieciešamas, lai veicinātu legāla satura izmantošanu, iepriekš akcentējuši Kultūras ministrijas pārstāvji.
NEPLP padomes priekšsēdētājs Ivars Āboliņš deputātiem iepriekš skaidroja, ka šīs pilnvaras NEPLP palīdzētu aizsargāt Latvijas autoru darbus. Kā piemēru viņš minēja gadījumu, kad divas dienas pēc kādas latviešu filmas pirmizrādes to varēja brīvi noskatīties internetā, un nevienam Latvijā nav pilnvaru vērsties pret šo pirātisko vietni. Teorētiski to var darīt policija, bet praktiski neviens to nedara, akcentējis I.Āboliņš.
2020.gadā Latvijas interneta lietotāji visbiežāk Eiropas Savienībā izmantoja nelegālu saturu – 13,9 reizes mēnesī (Igaunijā – 12,5, bet Lietuvā – 11,5; vidēji Eiropas Savienībā – 5,9 reizes mēnesī), liecina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja veiktais pētījums.
Savukārt Kultūras ministrijas pētījumā norādīts, ka 2021. gadā 15 procenti cilvēku pēdējā pusgada laikā izmantoja pirātiskās video satura straumēšanas vietnes. No tiem – 42,5 procenti respondentu šādas vietnes lietoja ikdienā – vismaz reizi nedēļā vai biežāk.