Iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi par ģenerālprokurora Jura Stukāna atlaišanas pamata esamību. Veikt pārbaudi Augstākās tiesas priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu.
Augstākās tiesas priekšsēdētāja pilnvaras ierosināt Latvijas Republikas ģenerālprokurora rīcības pārbaudi noteiktas Prokuratūras likuma 41.3panta otrajā daļā.
Prognozēts, ka pārbaude varētu tikt veikta līdz maija beigām – jūnija sākumam. Līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process ir apturēts.
Augstākajā tiesā saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma 6. panta ceturtās daļas un Krimināllikuma 329. panta pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.
Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību Augstākās tiesas priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus: pirmkārt, pārkāpuma pirmšķietamo juridisko iespējamību, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm; otrkārt, ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamo ticamību, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.
Savukārt jautājumā par iespējamo izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu pārbaude nav rosināma, jo tam nav gūts pat pirmšķietams apstiprinājums, līdz ar to ziņojumā minētajiem apsvērumiem paliekot pieņēmumu līmenī. Augstākās tiesas priekšsēdētāja rīcībā nav tiesisku instrumentu, lai izmeklētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Tam jānotiek saskaņā ar attiecīgiem likumiem.
Saskaņā ar Prokuratūras likuma 41.3pantu Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no šā likuma 41.1pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums. Pārbaudi ierosināt var Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.
