Tiesībsarga birojs 2026. gada februārī ir publicējis pētījumu “Mākslīgā intelekta sistēmas un diskriminācijas aspekti. 2. daļa”,1 ko tā uzdevumā 2025. gada otrajā pusē izstrādāja Dr. iur. Irēna Barkāne.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2024/1689, kas nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā, – Mākslīgā intelekta akts (turpmāk – MI akts)2 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā un kļūs tieši piemērojams visās Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalstīs, tai skaitā Latvijā, no 2026. gada 2. augusta. MI akts ir pirmais visaptverošais regulējums mākslīgā intelekta (turpmāk – MI) jomā. Tas aizliedz vairākus nepieņemamus MI prakses veidus, kas ir pretrunā ES vērtībām un pamattiesībām, nosaka prasības augsta riska MI sistēmām, pārredzamības pienākumu attiecībā uz dažām MI sistēmām, kā arī saskaņotus noteikumus par vispārīga lietojuma MI modeļu laišanu tirgū. MI akta mērķis ir veicināt uz cilvēku orientēta un uzticama MI izmantošanu, vienlaikus nodrošinot augstu veselības, drošuma, ES Pamattiesību hartā3 (turpmāk – Harta) nostiprināto pamattiesību, tostarp demokrātijas un tiesiskuma, un vides aizsardzības līmeni pret MI sistēmu radītām kaitīgām sekām ES un atbalstot inovācijas (MI akta 1. panta 1. punkts).
MI aktā ir izmantota uz risku balstīta pieeja, klasificējot MI sistēmas atkarībā no dažādiem to radītajiem riska līmeņiem. MI sistēmas, kas tiek klasificētas kā augsta riska sistēmas, var radīt kaitējumu plašam pamattiesību klāstam. MI aktā ir norādīts, ka tam, cik liela ir MI sistēmas izraisītā kaitējošā ietekme uz Hartā aizsargātajām pamattiesībām, ir īpaši svarīgi, klasificējot MI sistēmu kā augsta riska. Minētās tiesības ietver tiesības uz cilvēka cieņu, privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību, personas datu aizsardzību, vārda un informācijas brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, tiesības uz izglītību, patērētāju tiesību aizsardzību, darba ņēmēju tiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesību, intelektuālā īpašuma tiesības, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, tiesības uz aizstāvību un nevainīguma prezumpciju, tiesības uz labu pārvaldību, kā arī diskriminācijas aizliegumu (MI akta 48. apsvērums). Diskriminācijas aizliegums ir vienas no pamattiesībām, kas tiek visbiežāk pārkāptas MI sistēmu izmantošanas rezultātā, kā to parāda Pētījumā aplūkotie prakses piemēri.
MI akts klasificē MI sistēmas kā augsta riska, ņemot vērā, ka tās var radīt būtisku kaitējumu personu pamattiesībām, demokrātijai un tiesiskumam. MI sistēmu klasificēšana kā augsta riska ir noteikta MI akta 6.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes