Šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta gan Mākslīgā intelekta akta un darba tiesisko attiecību mijiedarbības trūkumam, gan apskatīti aktuālie problēmjautājumi, kas rodas, šo aktu piemērojot darba tiesiskajās attiecībās. Papildus tiks aplūkots, kādas tiesiskās sekas tas potenciāli var radīt darba devēja un darbinieka tiesībām un pienākumiem, kā arī kādas ir nākotnes perspektīvas un kam uzmanība būtu pievēršama jau šobrīd.
1. Ievads
Pagājušā gadsimta vidū bieži tika domāts par to, kāda dzīve izskatīsies nākamajā gadsimtā. Daudzi sapņoja par ikdienu, kuru atsevišķās jomās pārvalda roboti, kas kontrolē ikdienas darbus, ļaujot cilvēkiem atpūsties, citi, ievērojot tā brīža tehnoloģiskos sasniegumus – A. Tjūringa kodu atšifrēšanas mašīnas koncepciju, kas palīdzēja uzlauzt Enigma šifrēšanas ierīces kodus, kas joprojām ir viens no visplašāk izmantotajiem skaitļošanas modeļiem teorētiskajā datorzinātnē, iztēlojās augsti attīstītu tehnoloģiju plašu izmantošanu ikdienā. Šādi un līdzīgi izgudrojumi paredzēja tehnoloģiju attīstību kā svarīgu cilvēces attīstības soli. Mākslīgais intelekts (turpmāk – MI) un zinātnes sasniegumi jau gadu desmitiem ir bijis temats, kas iemantojis arvien lielāku popularitāti kā zinātnieku un izstrādātāju aprindās, tā arī tehnoloģiju entuziastu un gala patērētāju vidū.
Ar 2024. gada 1. augustā spēkā stājušos Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2024/1689 (turpmāk – MI akts)1 tika radīts tieši piemērojams regulējums, kas regulē dažādus ar MI sistēmām saistītus jautājumus. Stājoties spēkā jaunajam regulējumam, ar MI akta 1. pantu tika noteikta precīza MI sistēmas definīcija, vienlaikus paredzot pakāpenisku MI akta piemērošanu, uzmanību pievēršot uz risku balstītai pieejai, aizliegtām un augsta riska MI sistēmām, kā arī vispārīga lietojuma MI modeļiem.
Pašreiz gan Eiropas Savienības, gan Latvijas Republikas atbildīgās institūcijas galveno uzmanību pievērš MI akta un tajā noteikto prasību ieviešanas un ar to saistīto pienākumu izpildei un attiecīgu vadlīniju izstrādei, tomēr arvien aktuālāki kļūst arī citi ar MI aktu tieši un netieši saistīti problēmjautājumi.
Tā kā MI akts koncentrējas uz noteiktu prasību kopuma izpildi, to neizpilde var skart vairākas citas jomas. Tāpēc šajā rakstā uzmanība tiks pievērsta gan MI akta un darba tiesisko attiecību mijiedarbības trūkumam, gan apskatīti aktuālie problēmjautājumi, kas rodas, MI aktu piemērojot darba tiesiskajās attiecībās. Papildus tiks aplūkots, kādas tiesiskās sekas tas potenciāli var radīt darba devēja un darbinieka tiesībām un pienākumiem, kā arī kādas ir nākotnes perspektīvas un kam uzmanība būtu pievēršama jau šobrīd.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes