Šī gada 14. aprīlī mūžībā devās viens no Latvijas fotožurnālistikas vecmeistariem, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks Boriss Koļesņikovs.
Žurnāla “Jurista Vārds” redakcija izsaka vissirsnīgāko līdzjūtību Borisa tuviniekiem un pateicas par likteņa dāvāto iespēju ilgus gadus strādāt kopā ar augsti profesionālu un vienlaikus ļoti sirsnīgu, uzticamu, erudītu un dzīvesgudru kolēģi.
“Jurista Vārda” redakcija bija Borisa pēdējā darbavieta, kur vairāk nekā desmit gadu garumā viņš portretēja Latvijas juristus un dokumentēja norises Latvijas tiesību sistēmā. Tādējādi Boriss rakstīja unikālu mūsdienu Latvijas tieslietu nozares fotovēsturi, un šis viņa veikums paliek nepārspēts. 2016. gadā vairāk nekā 50 Latvijas juristu fotoportretus, ko uzņēmis Boriss, varēja aplūkot izstādē “Jurists – tuvplānā”, kas notika Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē.
Taču vēl pirms “Jurista Vārda” Boriss ar fotoaparāta palīdzību ilgus gadus bija dokumentējis visas Latvijas dzīvi, tai skaitā mūsu vēsturei īpaši svarīgus mirkļus Atmodas laikā.
Dzimis 1946. gada 16. maijā Jēkabpilī senā un ievērojamā vecticībnieku Koļesņikovu ģimenē, 1962. gadā Boriss absolvēja Balvu vidusskolu, vēlāk mācījās Rīgas Celtniecības tehnikumā, kā arī studēja Latvijas Universitātē Filoloģijas un Juridiskajā fakultātē, darbu fotožurnālistikā sāka 1974. gadā kā informācijas aģentūras “Latinform” fotokorespondents. Vēlāk stažējās Associated Press birojā Maskavā. Veidojis fotoreportāžas no vasaras olimpiskajām spēlēm Maskavā 1980. gadā. No 1991. gada strādāja ziņu aģentūrā LETA, vēlāk fotoziņu aģentūrā AFI. No 2005. līdz 2013. gadam bija laikraksta “Latvijas Vēstnesis” atbildīgais fotoredaktors, no 2013. gada žurnāla “Jurista Vārds” fotokorespondents.
Par īpaši vērtīgām un unikālām uzskatāmas Borisa fotoreportāžas par Latvijas PSR un Latvijas Republikas Augstākās padomes darbību 1990.–1993. gadā, Barikāžu laiku, 5. Saeimas un nākamo Saeimu darbu, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa darbību u.c. norisēm neatkarību atguvušajā Latvijas Republikā.
Viņa darbi publicēti daudzos Latvijas vēsturei veltītos drukātos un digitālos izdevumos, to vidū var minēt Nacionālo enciklopēdiju, Jāņa Škapara grāmatu “Barjerskrējiens” (2015), izdevumu “Mūsdienu Latvijas jurists. 151 personība” (2014), “Garaspēka zemes atgūšana” (2013), “Tā mēs gājām uz neatkarību” (2011), “Mūsu vēsture. 1985–2005” (2008), “Doma par Latviju. Piemini barikādes” (2006), “Baltijas brīvības ceļš” (2005), “LETA. Nacionālās zinu aģentūras lomas 20./21. gs. Latvijā” (2005), “Latvijas fotomeistari. 100 attēli” (2001), “Tas bija tautas laiks” (2001), “Dubultspēle” (1984) u.c.
Borisa darbi izstādīti daudzās izstādēs, kā arī vērtēti Latvijas un starptautiskos fotokonkursos, tai skaitā vairākās fotoizstādēs, kas veltītas Latvijas Republikas neatkarības atgūšanai, fotoakcijā “Osta. Cilvēks. Vēsture” Rīgā (2015), Eiropas solidaritātes centra projektā Gdaņskā (2014), Word Press Photo Nīderlandē (1978, 1980), izstādē “Dzintarzeme” Rīgā (1979), izstādē “Tallinas buras” Tallinā (1979), izstādē “7. Bifota” Berlīnē (1979) u.c. Savukārt 1981. un 1996. gadā Rīgā notika viņa personālizstādes.
Par personīgo ieguldījumu Atmodas procesos Boriss bija apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieku piemiņas zīmi, kā arī tika aicināts uz ikgadējām barikāžu laika žurnālistu tikšanās reizēm Saeimā. 2016. gadā par nopelniem Latvijas valsts labā Boriss tika apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (IV šķiru).
Gan Latvijas juristu saime, kuru ilgus gadus fotogrāfijās iemūžināja mūsu kolēģis Boriss, gan žurnāla “Jurista Vārds” darbinieki vienmēr atcerēsies ne vien viņa profesionalitāti un fotogrāfa azartu, bet arī dziļo inteliģenci un nemainīgi cieņpilno attieksmi pret apkārtējiem, spēju veidot sirsnīgus, cilvēcīgus kontaktus. Šo iemeslu dēļ Boriss bija mīlēts kolēģis un autoritāte arī citu fotonozares profesionāļu vidū. Un tieši šīs īpašības ļāva viņam pietuvoties savu fotoattēlu varoņiem, iegūt viņu uzticību un panākt, ka kadros notvertie mirkļi nereti ir vienreizīgi un emocijas – neatkārtojamas.
Žurnāla “Jurista Vārds” redakcijas bijušo un esošo darbinieku vārdā izsaku līdzjūtību Borisa ģimenei, tēti un vectētiņu zaudējot. Boris, lai Tev gaišs un mierīgs ceļš mūžībā, kur Tevi sagaida Tava mīļā dzīvesbiedre!