Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk – EST) 2026. gada 24. martā pasludināja spriedumu lietā C-767/23 Remling.1 Šajā spriedumā ietvertas būtiskas atziņas saistībā ar pēdējo instanču tiesu pienākumu pamatot atteikumu, izšķiroties neuzdot prejudiciālo jautājumu EST, kā arī norādes par šāda pamatojuma detalizācijas pakāpi. Turklāt, lai arī šī EST lieta saistīta ar administratīvo procesu, tomēr tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka konkrētās atziņas attiecināmas tikai uz minēto procesu. Respektīvi, šīs EST lietas secinājumi piemērojami pēdējās instances tiesām un attiecīgi aptver civillietas, administratīvas lietas, kā arī krimināllietas.
1. Lietas faktiskie apstākļi
A.M., Marokas valstspiederīgais, kura laulātā un bērni ir Nīderlande pilsoņi un dzīvo šajā valstī, iesniedza pieteikumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu, kas būtu spēkā visā Eiropas Savienībā (turpmāk – ES). Šis pieteikums tika noraidīts ar 2019. gada 8. oktobra lēmumu, pamatojoties uz to, ka A.M. jau bija uzturēšanās atļauja Spānijā. Pēc sūdzības noraidīšanas 2020. gada 19. maijā A.M. vērsās Hāgas tiesā, kas 2021. gada 5. martā noraidīja viņa pieteikumu, atsaucoties uz H.C. Chavez-Vilchez u.c. lietu.2 Hāgas tiesa uzskatīja, ka A.M. nav pierādījis, ka viņa bērniem nav vai nevar būt uzturēšanās tiesību Spānijā, kas bija nepieciešams nosacījums atvasināto uzturēšanās tiesību iegūšanai.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes