Jau divdesmit otro vasaru jūlija noslēgumā notika Publisko tiesību institūta rīkots konstitucionālās tiesībpolitikas seminārs, kas kļuvis par vienu no Latvijas tiesībnieku ikgadējiem domapmaiņas forumiem. Šogad Publisko tiesību institūts to organizēja kopā ar Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un ar Tieslietu ministrijas un Tieslietu akadēmijas atbalstu. Pasākums notika Latvijas Universitātes konferenču centrā “Ratnieki”. Šī gada diskusiju lokā bija gan tiesību teorija un juridiskā metode, gan valsts un ekonomikas attiecības, pārstāvnieciskās demokrātijas nākotne, starptautisko cilvēktiesību vieta Latvijas tiesību sistēmā un cilvēktiesību attīstība digitālajā laikmetā. “Jurista Vārds” piedāvā ieskatu trīs dienu diskusijās, kurās teorētiskas debates mijās ar ļoti praktiskiem jautājumiem par valsts un tiesību attīstību.
Tiesību metode pārmaiņu laikā
Semināra pirmā diena bija veltīta divām tēmām – tiesību teorijai un juridiskajai metodei, kā arī tiesisko un ekonomisko procesu mijiedarbībai. Pirmo dienu ievadīja jaunā tieslietu ministra Edvarda Smiltēna uzruna, kas viņam ļāva nepastarpināti vērsties pie tieslietu nozares profesionāļiem un ieskicēt savas amata kadences prioritātes. Ministrs atgādināja, ka šī semināra pamattēmas vienmēr ir bijušas tiesiskums kopā ar jautājumu par Latvijas valstiskumu un valsts pastāvēšanas pamatiem. E. Smiltēns to aplūkoja kopā ar vēlēšanu reformas jautājumiem, kas šogad neprasa sīkākus skaidrojumus par tēmas aktualitāti. Ministrs atzina, ka savulaik viņš pats iestājies par jauktu vēlēšanu sistēmu un aktīvi uzsācis diskusiju par šādu reformu. Taču šobrīd, “situācijā, kur austrumu kaimiņš ved karu, mēs arī gatavojamies, lai viss būtu kārtībā. Mūsu kaimiņš ir ieinteresēts vēlēšanu iznākumā, un tādēļ jebkuras pārmaiņas ir jāizvērtē piesardzīgi”. Turpinājumā ministrs tomēr ieskicēja iespējamās reformas aprises tālākā nākotnē – proti, tās varētu attiekties uz deputātu skaitu vēlēšanu apgabalos. Kā norādīja E. Smiltēns, pastāv ievērojamas atšķirības starp balsošanas apgabaliem arī vēlētāju aktivitātē – ja Rīga, ieskaitot diasporas vēlētājus, ir apgabals ar lielu mandātu skaitu, to tomēr raksturo ne īpaši augsta vēlētāju aktivitāte, iepretim Vidzemei, kur tā ir augsta. Ministra ieskatā, tas noved pie tā, ka faktiski “rīdzinieku balsis ir vērtīgākas par vidzemnieku balsīm”. Tomēr pašlaik nedrīkst veikt fundamentālus grozījumus nākamo vēlēšanu kārtībā. Ir jārēķinās ar jauno realitāti, apdraudējumiem. Šajā sakarā E. Smiltēns arī atgādināja, ka Ministru kabinets iesniedzis Saeimā priekšlikumu nepieciešamības gadījumā saistībā ar ārkārtējiem apstākļiem vēlēšanu dienā pagarināt vēlēšanu iecirkņu darba laiku līdz 23.59.
Turpinājumā E. Smiltēns norādīja uz vēl vairākām savām prioritātēm – viena no tām ir kompensācijas par militāra rakstura incidentiem.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes