ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Septembris 2026   •   Nr.9 (1427)

ES direktīva, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus. Ko tā nozīmē Latvijai?
Mg. iur.
Jana Dzene
Doktorante, juriste  

Ievads

2025. gada 5. decembrī Eiropas Savienības (turpmāk – ES) kompetentās iestādes vienojās par kompromisa tekstu attiecībā uz direktīvu, ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus. Direktīvas mērķis ir novērst šķēršļus vienotajam (Eiropas) tirgum un kapitāla tirgiem, kas rodas atšķirīgu valstu maksātnespējas noteikumu dēļ. Direktīva ir vēl viens solis ceļā uz maksātnespējas procedūru būtisku saskaņošanu ES dalībvalstīs.

Direktīvas izstrādes process raksturojams ar intensīvu institucionālo sadarbību. 2022. gada 7. decembrī Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu, ar kuru pirmo reizi tika mēģināts sistemātiski saskaņot galvenās maksātnespējas tiesību jomas ES. Pēc tam sekoja parastā likumdošanas procedūra, kuras pamatā bija tā sauktais trialoga modelis – Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija. Tika apkopoti un izvērtēti daudzu dalībvalstu, kā arī dažādu profesionālo organizāciju un interešu pārstāvju sniegtie atzinumi, kas būtiski ietekmēja Direktīvas galīgo redakcijas versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2026/799 (2026. gada 30. marts), ar ko saskaņo konkrētus maksātnespējas tiesību aspektus1 (turpmāk – Direktīva), spēkā stājās 2026. gada 21. aprīlī, bet tās transponēšanas termiņš dalībvalstīm noteikts līdz 2029. gada 22. janvārim. Līdz šim brīdim Latvijai jāpielāgo Maksātnespējas likums un saistītie normatīvie akti.

Papildus visaptverošiem apsvērumiem Direktīvā ir deviņas sadaļas: vispārīgie noteikumi, apstrīdēšanas prasības, maksātnespējīgā parādnieka mantā ietilpstošo aktīvu izsekošana, iepriekšsagatavotas procedūras, direktoru pienākums pieprasīt maksātnespējas procedūras sākšanu un civiltiesiskā atbildība, maksātnespējīgu mikrouzņēmumu likvidēšana, kreditoru komiteja, pasākumi, kas uzlabo valsts maksātnespējas tiesību aktu pārskatāmību, nobeiguma noteikumi.

 

Direktīvas un Maksātnespējas likuma salīdzinājums

Direktīvas piecu galveno sadaļu salīdzinājums ar Maksātnespējas likumu

Direktīva

Maksātnespējas likums

Salīdzinājums/Piezīme

Darījumu apstrīdēšana
(

Claw-back)

Nosaka minimālos standartus: priekšrocības (3 mēneši), bezatlīdzības darījumi (12 mēneši), tīšs kaitējums (2 gadi).

komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Karina Palkova
Numura tēma
Laba pārvaldība sākas ar cieņu pret cilvēku
Demokrātiskas un tiesiskas valsts kvalitāti nenosaka vien tās likumu saturs. To nosaka arī tas, kā valsts ikdienā izturas pret cilvēku. Vai cilvēks tiek uzklausīts? Vai viņš saņem saprotamu skaidrojumu? Vai viņš var paļauties, ka valsts rīkosies ...
Ineta Ziemele, Arvīds Dravnieks, Laila Medina, Inga Reine, Egils Levits
Aptauja
Kādi ir tiesiskie mehānismi demokrātisku vēlēšanu aizsardzībai: "Jurista Vārda" aptauja
Sagaidot 15. Saeimas vēlēšanas un ņemot vērā bažas par riskiem, ko šim pašam būtiskākajam demokrātiskajam procesam varētu radīt dažādi apdraudējumi, žurnāla “Jurista Vārds” redakcija aptaujāja valsts un administratīvo tiesību zinātniekus un ...
Pēteris Zilgalvis, Alma Arro
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlēšanas dziļviltojumu laikmetā: mākslīgā intelekta riski un tiesiskās atbildes
Mākslīgā intelekta izmantošanai ir liels potenciāls gan sabiedriskiem, gan ekonomiskiem ieguvumiem, un tas ir kļuvis par būtisku konkurētspējas un drošības priekšnosacījumu. Tomēr līdz ar tā plašāku pielietojumu pieaug arī riski. Mākslīgā intelekta ...
Viola Supe
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamati un pilnveides iespējas
Itāļu politikas zinātnieks Džovanni Sartori ir raksturojis vēlēšanu sistēmu kā visspecifiskāko manipulatīvo politikas instrumentu.1 Valstīs ar senām demokrātijas tradīcijām pret izmaiņām vēlēšanas regulējošos normatīvajos aktos tradicionāli izturas ...
Tālavs Jundzis
Viedoklis
Īrijas vēlēšanu sistēmas ieviešanai nav jāgroza Satversme
Šobrīd ir pēdējais laiks sākt diskusijas par Latvijas vēlēšanu sistēmas maiņu. To nevar izdarīt ne mēneša, ne gada laikā, bet šis process ir jāsāk. Jau trīsdesmit gadus mēs mokāmies ar ne īpaši derīgo proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Tuvāko gadu laikā ...
AUTORU KATALOGS