ŽURNĀLS Skaidrojumi. Viedokļi

8. Septembris 2026   •   Nr.9 (1427)

Kāpēc administratīvā pārkāpuma process nav “mazais kriminālprocess”
Mg. iur.
Gints Bērziņš
Valsts policijas koledžas lektors, līdz 2024. gadam - Ģenerālprokuratūras prokurors 

Administratīvā pārkāpuma process bieži tiek salīdzināts ar kriminālprocesu, un populārs ir teiciens, ka administratīvā pārkāpuma process ir “mazais kriminālprocess”. Šī raksta mērķis ir apkopot fundamentālās atšķirības starp kriminālprocesu un administratīvā pārkāpuma procesu, jo administratīvo pārkāpumu tiesībām ir sava unikāla vieta Latvijas tiesību sistēmā un apzīmējums “mazais kriminālprocess” nav juridiski korekts.

2020. gada 1. jūlijā stājās spēkā Administratīvās atbildības likums1 (turpmāk – AAL) kā administratīvā pārkāpuma tiesību procesuālais regulējums un grozījumi nozaru likumos, kas ietvēra administratīvā pārkāpuma sastāvus, nomainot Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu,2 kas saturēja gan procesuālās, gan arī materiālās tiesību normas – administratīvā pārkāpuma sastāvus.

AAL izstrādes gaitā daudzi juridiskie risinājumi, pārsvarā modificētā veidā, tika aizgūti no Kriminālprocesa likuma3 (turpmāk – KPL). Tāpēc ir atsevišķas līdzības starp AAL un KPL, piemēram, pierādījumu institūts. AAL ietvertais pierādīšanā kā tiesiskā procesā ietilpstošo institūtu regulējums veidojies, ietekmējoties no KPL.4

Tomēr šīs zināmās līdzības starp AAL un KPL nav tik būtiskas, lai runātu par AAL kā par KPL atvasinājumu, ko pēc būtības arī nozīmē teiciens “mazais kriminālprocess”. Atšķirības starp AAL un KPL ir lielākas nekā līdzības. Tomēr praksē AAL piemērotāji bieži vien ir arī KPL esošie vai bijušie piemērotāji, kuri, risinot konkrētus gadījumus administratīvo pārkāpumu tiesībās, tiem piemēro kriminālprocesa principus, aizmirstot vai neņemot vērā šo divu tiesību nozaru atšķirības, kas savukārt rada AAL neatbilstošu rezultātu.

 

Kas atšķir administratīvā pārkāpuma procesu no kriminālprocesa

Raksta šajā nodaļā autors aplūkos būtiskākās atšķirības starp administratīvā pārkāpuma procesu un kriminālprocesu.

Nodarījuma sastāvs un tā pazīmes

Kriminālprocesā ir četras noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes – objekts, objektīvā puse, subjekts, subjektīvā puse. Turpretī administratīvā pārkāpuma procesā likumdevējs ir saglabājis tikai trīs administratīvā pārkāpuma pazīmes, atsakoties no subjektīvās puses. Subjektīvās puses vietā administratīvā pārkāpuma procesā ir vainojamības koncepcija.

Vainojamība ir juridisks jēdziens, kas apzīmē saikni starp darbību un bezdarbību un tās izdarītāju.5

Joprojām atsevišķos gadījumos administratīvā pārkāpuma procesa piemērotāji savos lēmumos norāda uz vainas formu – tīši vai aiz neuzmanības - un pamato ar to izvēlēto soda veidu un mēru. Tādējādi tiek pārkāpts AAL 5. panta pirmajā daļā cita starpā noteiktais, ka administratīvais pārkāpums ir personas prettiesiska, vainojama rīcība (darbība vai bezdarbība).

Dažos gadījumos subjektīvās puses neesamība administratīvā pārkāpuma procesā rada zināmu neloģismu ar krimināltiesībām. Piemēram, Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā6 12. pants paredz administratīvo atbildību par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu.

Subjektīvās puses neesamība administratīvā pārkāpuma procesā noteic, ka apstāklis, vai šie miesas bojājumi tika nodarīti tīši vai aiz neuzmanības, vispār netiek vērtēts, jo tiek ņemta vērā iepriekš minētā vainojamības koncepcija.

Savukārt Krimināllikuma7 (turpmāk – KL) 130. panta otrajā daļā ir paredzēta kriminālatbildība par viegla miesas bojājuma tīšu nodarīšanu, izslēdzot kriminālatbildību par viegla miesas bojājuma nodarīšanu aiz neuzmanības. Pretēji administratīvā pārkāpuma sastāvam par maznozīmīgu miesas bojājumu nodarīšanu vieglus miesas bojājumus nevar nodarīt aiz neuzmanības, lai gan pats nodarījums kā noziedzīgs nodarījums ir smagāks par administratīvo pārkāpumu.

SAISTĪTIE RESURSI
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Karina Palkova
Numura tēma
Laba pārvaldība sākas ar cieņu pret cilvēku
Demokrātiskas un tiesiskas valsts kvalitāti nenosaka vien tās likumu saturs. To nosaka arī tas, kā valsts ikdienā izturas pret cilvēku. Vai cilvēks tiek uzklausīts? Vai viņš saņem saprotamu skaidrojumu? Vai viņš var paļauties, ka valsts rīkosies ...
Ineta Ziemele, Arvīds Dravnieks, Laila Medina, Inga Reine, Egils Levits
Aptauja
Kādi ir tiesiskie mehānismi demokrātisku vēlēšanu aizsardzībai: "Jurista Vārda" aptauja
Sagaidot 15. Saeimas vēlēšanas un ņemot vērā bažas par riskiem, ko šim pašam būtiskākajam demokrātiskajam procesam varētu radīt dažādi apdraudējumi, žurnāla “Jurista Vārds” redakcija aptaujāja valsts un administratīvo tiesību zinātniekus un ...
Pēteris Zilgalvis, Alma Arro
Skaidrojumi. Viedokļi
Vēlēšanas dziļviltojumu laikmetā: mākslīgā intelekta riski un tiesiskās atbildes
Mākslīgā intelekta izmantošanai ir liels potenciāls gan sabiedriskiem, gan ekonomiskiem ieguvumiem, un tas ir kļuvis par būtisku konkurētspējas un drošības priekšnosacījumu. Tomēr līdz ar tā plašāku pielietojumu pieaug arī riski. Mākslīgā intelekta ...
Viola Supe
Skaidrojumi. Viedokļi
Latvijas proporcionālās vēlēšanu sistēmas pamati un pilnveides iespējas
Itāļu politikas zinātnieks Džovanni Sartori ir raksturojis vēlēšanu sistēmu kā visspecifiskāko manipulatīvo politikas instrumentu.1 Valstīs ar senām demokrātijas tradīcijām pret izmaiņām vēlēšanas regulējošos normatīvajos aktos tradicionāli izturas ...
Tālavs Jundzis
Viedoklis
Īrijas vēlēšanu sistēmas ieviešanai nav jāgroza Satversme
Šobrīd ir pēdējais laiks sākt diskusijas par Latvijas vēlēšanu sistēmas maiņu. To nevar izdarīt ne mēneša, ne gada laikā, bet šis process ir jāsāk. Jau trīsdesmit gadus mēs mokāmies ar ne īpaši derīgo proporcionālo vēlēšanu sistēmu. Tuvāko gadu laikā ...
AUTORU KATALOGS