ŽURNĀLS Viedoklis

13. Oktobris 2026   •   Nr.10 (1428)

Vai dalībnieki var vienoties par jebkādu neproporcionālu dividenžu sadali?
Neproporcionāla dividenžu sadale: robežas un priekšnoteikumi
Mg. iur.
Kaspars Oļševskis
Zvērināta advokāta palīgs “ZAB Ellex Kļaviņš” 

Komerclikuma 161. panta otrā daļa paredz, ka kapitālsabiedrības dalībnieki var vienoties par citādu dividenžu sadales kārtību, atkāpjoties no proporcionalitātes principa, ja šāda kārtība ir noteikta statūtos. Tomēr likumdevējs nav konkretizējis, cik detalizētam un kādam pēc satura jābūt šādam statūtu regulējumam, lai tas atbilstu likuma prasībām. Tiesu prakse ir sniegusi zināmu skaidrojumu par to, kāds statūtu tvērums nav uzskatāms par pietiekamu, taču jautājums par to, kāda peļņas sadales citādā kārtība ir pieļaujama, joprojām ir neskaidrs.

I. Tiesību normas vēsture un būtība

2023. gada 1. jūnijā stājās spēkā Komerclikuma grozījumi (turpmāk – Grozījumi), kas veica izmaiņas Komerclikuma 161. panta otrajā daļā, nosakot, ka dividendes var izmaksāt arī neproporcionāli piederošo daļu nominālvērtību summai, ja statūtos šāda sadales kārtība atrunāta.1 Latvijas likumdevējs 2023. gada anotācijā skaidri pauda, ka grozījuma mērķis bija novērst tiesisko nenoteiktību par proporcionalitātes normas imperatīvo raksturu un dot dalībniekiem iespēju vienoties par citādu kārtību statūtos neatkarīgi no daļu kategorijas. Tajā pašā laikā likumdevējs anotācijā nav formulējis nekādus kritērijus tam, kādam jābūt šīs citādās kārtības saturam – tas atstāts tiesību piemērotāju ziņā.2

Ņemot vērā šos grozījumus, daudzas kapitālsabiedrības steidzās grozīt statūtus, lai nodrošinātu iespēju noteikt neproporcionālu dividenžu sadali. Praksē visbiežāk tika izvēlēts vienkāršākais formulējums – paredzēt tiesības noteikt neproporcionālu dividenžu sadali ar dalībnieku sapulces lēmumu. Tas noveda pie Ekonomisko lietu tiesas 2024. gada 8. augusta sprieduma lietā Nr. C75011424, kurā tiesa šādu statūtu formulējumu atzina par neatbilstošu Komerclikuma 161.

SAISTĪTIE RESURSI
— likumi.lv —
Komerclikums  
komentāri
0 KOMENTĀRI
TAVA ATBILDE :
VĀRDS
3000
IENĀKT:
KOMENTĒŠANAS NOTEIKUMI
visi numura raksti
Paula Lipe
Numura tēma
Rakstu kopa: brīvības un atbildības robežas digitālajā vidē
Uldis Krastiņš
Intervija
Noteikumos balstīta starptautiskā kārtība – Latvijas uzdevums ANO Drošības padomē
Šī gada 1. janvārī pirmoreiz valsts pastāvēšanas vēsturē Latvija ieguva vietu pie galda t.s. Norvēģijas zālē1 – mūsu valsts ir kļuvusi par Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk – ANO) Drošības padomes (turpmāk – DP) nepastāvīgo ...
Aigars Strupišs
Skaidrojumi. Viedokļi
Apelācija nav otrā pirmā instance: pierādījumu pieņemšanas ierobežojumi civilprocesā apelācijas instancē

Raksta mērķis ir uzsākt diskusiju, izskaidrot Civilprocesa likuma 430. panta ceturtās daļas jēgu, tiesu praksē iezīmētos pieļaujamības kritērijus, kā arī riskus, kas rodas, ja izņēmums kļūst par ikdienu.

Aija Tuvikene, Olavs Cers
Viedoklis
Tiesas procesuālais atbalsts pusei sacīkstes ietvaros – vai tas ir pietiekami regulēts?
Atbilstoši civilprocesa sacīkstes principam pierādījumu iesniegšana un faktisko apstākļu norādīšana galvenokārt ir tieši pušu pienākums, tāpēc aktuāls ir jautājums: kā noteikt robežu starp tiesas pienākumu vadīt procesu un nepieļaujamu vienas puses ...
Zigmunds Dundurs
Skaidrojumi. Viedokļi
Pierādījumu iesniegšana apgabaltiesā procesā par noziedzīgi iegūtu mantu: tiesiskais regulējums un prakse
Raksta mērķis ir analizēt procesuālo regulējumu par pierādījumu iesniegšanu apgabaltiesā un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas praksi Kriminālprocesa likuma 631. panta piektās daļas piemērošanā, noskaidrojot, kā likumā minētie ...
AUTORU KATALOGS