Rakstā tiek aplūkota pašvaldību tiesiskā statusa un atbildības robežšķirtne atkritumu apsaimniekošanas organizēšanā, uzsverot atkritumu divējādo juridisko dabu – no vides apdraudējuma riska avota līdz vērtīgam aprites ekonomikas resursam. Proti, rakstā tiek skaidroti divi būtiski faktori, kas padara atkritumus par specifisku objektu, uz kuru mūsdienās attiecas gan stingras vides prasības, gan konkurences veicināšanas nepieciešamība. Šajā kontekstā būtiska ir pašvaldību loma atkritumu apsaimniekošanā. Tādēļ svarīgi ir saprast, vai tā ir tikai publiskās varas pārstāvis vai arī tirgus dalībnieks un kādos gadījmos viens vai otrs. Rakstā tiek vērsta uzmanība uz galvenajām atziņām, kas izriet no nesena Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) sprieduma Jelgavas pilsētas pašvaldības lietā C-11/25, kas sniedza vērtīgas atziņas pašvaldību lomas skaidrojumā.
Latvijā periodiski aktualizējas jautājumi par atkritumu apsaimniekošanu, it īpaši brīžos, kad pieaug šo pakalpojumu tarifi1 vai notiek kādi negadījumi neatbilstošas atkritumu apsaimniekošanas vai šķirošanas dēļ.2 Daudz retāk izskan diskusijas par kompetenču un atbildības sadalījumu šajā jomā, kā arī par pašvaldību lomu, kurām valsts ir uzticējusi pienākumu gādāt par savu administratīvo teritoriju.
Pašvaldību likums nosaka, ka viena no pašvaldību autonomajām funkcijām ir “organizēt iedzīvotājiem ūdenssaimniecības, siltumapgādes un sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus”.3 Savukārt Atkritumu apsaimniekošanas likums precizē šo sistēmu un tās dalībnieku pienākumus, nosakot, ka pašvaldība savā administratīvajā teritorijā organizē visu sadzīves atkritumu un sadzīvē radušos bīstamo atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar saistošajiem noteikumiem un atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu.4
Vienlaikus normatīvais regulējums nesniedz skaidru atbildi, kā un kad nodalāma pašvaldības loma situācijās, kad tā vienlaikus lemj par pakalpojuma sniedzēja izvēli un pati ar sev piederošas kapitālsabiedrības starpniecību iesaistās atkritumu apsaimniekošanā. Ņemot vērā atkritumu divējādo dabu, kas ietver gan stingras vides prasības un to kontroli, gan komerciālās intereses un nepieciešamību nodrošināt konkurenci (kā sīkāk aplūkots šajā rakstā), skaidra atbilde uz šo jautājumu ir būtiska.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, Tev jābūt žurnāla abonentam.
Esošos abonentus lūdzam autorizēties:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties lasītāju pulkam.
Iegūsi tūlītēju piekļuvi digitālajam saturam!
Piedāvājam trīs abonementu veidus. Vienam lietotājam piemērotākais ir "Mazais" (3, 6 un 12 mēnešiem).
Abonentu ieguvumi:
- Pieeja jaunākajam izdevumam
- Neierobežota pieeja arhīvam – 24 h/7 d.
- Vairāk nekā 18 000 rakstu un 2000 autoru
- Visi tematiskie numuri un ikgadējie grāmatžurnāli
- Personalizētās iespējas – piezīmes, citāti, mapes