ŽURNĀLS Numura tēma

Saistībā ar trim kriminālprocesiem, kas uzsākti par iespējamo korupciju "Rīgas satiksmē", pagājušā gada decembrī daudzkārt publiski izskanēja aicinājumi atlaist Rīgas domi vai tās priekšsēdētāju Nilu Ušakovu. Tai skaitā 2018. gada 15. decembrī Nacionālās apvienības kongresā tika pieņemts aicinājums izstrādāt likumu Rīgas domes atlaišanai, un jau 17. decembrī šī politiskā spēka vadītā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) kā steidzamu iesniedza izskatīšanai valdībā likumprojektu "Par Rīgas domes atlaišanu". Sarunā ar žurnālistiem ministrs Kaspars Gerhards gan uzsvēra, ka rīkosies tiesisku, nevis politisku motīvu vadīts: "Ja mēs gribam dzīvot tiesiskā valstī, jābūt tiesiskam ietvaram un nevar tikt pieņemti prettiesiski lēmumi, kas pēc tam varētu tikt vai nu atcelti tiesās, vai zaudēt spēku, kā rezultātā mēs vēl vairāk iedragātu ticamību tiesiskajiem procesiem Latvijā" (LETA).

Atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim par VARAM sagatavoto steidzamo projektu tika prasīti atzinumi Tieslietu ministrijai, Finanšu ministrijai un pašvaldības pārstāvošajām organizācijām, kā arī atzinumu sniedza Valsts kancelejas Juridiskais departaments. Šādi atzinumi arī steidzami tika sagatavoti, turklāt bija kritiski pret VARAM sagatavotā likumprojekta tiesisko pamatotību. Tāpat janvāra sākumā notika neformāla valsts un pašvaldību tiesību ekspertu sanāksme, kur tika izvērtēts šis likumprojekts, konstatējot, ka tajā trūkst tiesisku argumentu Rīgas domes atlaišanai, kā arī citas nepilnības (piemēram, neskaidrības, kā izvēlēti konkrētie ierēdņi, kuriem saskaņā ar šo projektu būtu jādarbojas Rīgas pagaidu administrācijā).

Šo iemeslu dēļ Ministru prezidents Māris Kučinskis vilcinājās iekļaut likumprojektu valdības darba kārtībā, tā vietā publiski atgādinot ministram K. Gerhardam par efektīvu un likumīgu līdzekli, ar kuru būtu iespējams iejaukties Rīgas situācijā: negaidot valdības lēmumu, ministram ir tiesības atstādināt Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu, kurš ilgstoši vienpersoniski bijis problemātiskās "Rīgas satiksmes" kapitāldaļu turētāja pārstāvis un tādēļ ir atbildīgs par šo pašvaldības uzņēmumu. M. Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars norādījis, ka likumprojektā nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi.

Rīgas domes atlaišanas likumprojektam izvēlētais pamatojums ir likuma "Par pašvaldībām" 91. panta 1. punkts – Saeima var atlaist domi, ja tā atkārtoti nepilda vai pārkāpj likumus, Ministru kabineta noteikumus vai arī nepilda tiesas spriedumus. Tomēr projekta kritiķi norāda, ka likuma anotācijā nav atrodamas konkrētas norādes uz Rīgas domes izdarītajiem likuma pārkāpumiem, nav minēti normatīvie akti, kas netiek ievēroti.

Jāatgādina, ka atbilstoši likuma "Par pašvaldībām" 92. pantam likumprojektu par pašvaldības domes atlaišanu Ministru kabinets iesniedz pēc savas iniciatīvas vai pēc ģenerālprokurora priekšlikuma un pašvaldības domi atlaiž Saeima ar likumu. Līdz ar to Ministru kabinetam, iesniedzot šādu likumprojektu Saeimā, ir jābūt pārliecībai, ka ir pietiekams tiesisks pamats vērtēt pašvaldības domes atlaišanas iespējas un vajadzību un pašvaldības domes atlaišana ir piemērots un saprātīgs līdzeklis attiecīgi konstatēto problēmu risināšanai. Ja Ministru kabinets apstiprina šādu likumprojektu, tad valdība to virza tālāk izskatīšanai Saeimā, kas par to lemj parastajā kārtībā trīs lasījumos vai pat steidzamības kārtā divos lasījumos.

Lietpratēji uzsver, ka pašvaldības domes atlaišana ir galējais līdzeklis, kad visi citi tiesiskuma un pašvaldības darba nodrošināšanas līdzekļi ir tikuši izmantoti un izrādījušies neefektīvi, un pašvaldības domes atlaišana ar likumu tādējādi kļūst par instrumentu, kā atjaunot tiesiskumu, nodrošināt pašvaldības darba nepārtrauktību un vietējo iedzīvotāju interešu un vajadzību ievērošanu. 

Līdz šim pašvaldības dome ar likumu Latvijā ir atlaista divas reizes. 2003. gada vasarā Saeima lēma par Kuldīgas rajona Rendas pagasta padomes atlaišanu, jo pagasta padome nespēja sanākt uz sēdēm un kvoruma trūkuma dēļ ilgstoši nebija iespējams pieņemt lēmumus domes sēdēs, tostarp pieņemt pašvaldības budžetu. Savukārt 2008. gada pavasarī Saeima lēma par Rīgas rajona Ķekavas pagasta padomes atlaišanu saistībā ar sistemātiskiem un ilgstošiem normatīvo aktu pārkāpumiem teritorijas plānošanas un būvniecības jomā, tādējādi nenodrošinot pašvaldības funkciju teritorijas plānošanas jomā un būvniecības procesa tiesiskuma nodrošināšanā īstenošanu.

Tāpat eksperti uzsver: ja pašvaldības dome tiek atlaista bez pietiekama tiesiskā pamatojuma, veidojas bīstams precedents, kas apdraud demokrātisko iekārtu un politisko procesu stabilitāti valstī. Pašvaldību pārraudzība nedrīkst kļūt par instrumentu politisko oponentu apkarošanai. 

Šajā "Jurista Vārdā" tiek publicēts VARAM sagatavotais likumprojekts "Par Rīgas domes atlaišanu", izvilkumi no projekta anotācijas, dažādu institūciju atzinumi, un divu juristu – Jāņa Neimaņa un Edgara Pastara – viedokļi.

Rīgas domes atlaišanas likums

1. pants. Šā likuma mērķis ir novērst situāciju, kad Rīgas dome pieļauj nelikumīgu rīcību un nenodrošina likumos noteikto pašvaldības funkciju izpildi.

2. pants. Saeima atlaiž Rīgas domi.

3. pants. Ar šo likumu Rīgas pilsētas pašvaldībā iecelta pagaidu administrācija šādā sastāvā:

1) pagaidu administrācijas vadītājs [.